Azerbaidžāņi
Azerbaidžāņi (azerbaidžāņu: Azərbaycanlılar, آذربایجانلیلار) jeb azeri (Azərilər, آذریلر) ir tjurku tauta, kas galvenokārt apdzīvo Irānas ziemeļrietumus un Azerbaidžānu, kā arī nozīmīgas kopienas dzīvo Turcijā un Krievijā. Azerbaidžāņu dominējošā reliģija ir šiītu islāms, ir arī senās zoroastrisma reliģijas piekritēji. Viņi galvenokārt runā azerbaidžāņu valodā, bet izplatītas ir arī persiešu un turku valodas.
 | |
| Visi iedzīvotāji | |
|---|---|
| 21,5—30 miljoni | |
| Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem | |
| |
| Valodas | |
| azerbaidžāņu valoda, kā arī persiešu valoda un turku valoda | |
| Reliģijas | |
| galvenokārt islāms, arī zoroastrisms, kristietība un bahāisms | |
| Radnieciskas etniskas grupas | |
| turki, gagauzi, turkmēņi un citas tjurku tautas | |
.svg){kind=small}
Krievijas Impērijā azerbaidžāņus dēvēja par tatāriem, Irānā — par azariem (آذری, Āẓarī), bet Irākā — par turkmēņiem.
Kultūra
Azerbaidžāņu kultūra ir veidojusies vairāku gadsimtu garumā vēsturisku, reliģisku un tradicionālu vērtību apvienojumā. Globalizācijas rezultātā arī azerbaidžāņu kultūrā ienāk pasaulē valdošie kultūras elementi, bet ir arī vērtības, kas raksturīgas tikai šai tautai.
Pēc reliģiskās pārliecības lielākā daļa azerbaidžāņu ir šiītu islāma piekritēji, tāpēc kultūrā ir sastopamas daudzas šīs reliģijas tradīcijas un paražas. Interesanti ir tas, ka azerbaidžāņu šiīti nekonfliktē ar sunnītu islāma piekritējiem. Gadsimtiem ilgas krievu kultūras ietekmē daudzi azerbaidžāņi ir pārņēmuši šīs pasaules elementus. Pēdējos gados arvien izteiktāka kļūst rietumu kultūras ietekme.
Azerbaidžāņi galvenokārt runā azerbaidžāņu valodā. Irānā dzīvojošie izmanto arī persiešu valodu, savukārt Turcijas azerbaidžāņi runā turku valodā. Daudzi azerbaidžāņi kā otro valodu prot krievu valodu. Mūsdienās it īpaši jaunatne prot arī angļu valodu.
Viena no uzkrītošākajām azerbaidžāņu kultūras sastāvdaļām ir tējas dzeršanas rituāls. Tas ir pat mazliet svēts. Košais dzēriens tiek ieliets bumbierveida traukā, kuru sauc par armudu. Pirms tējas iedzeršanas tējā tiek iemērkts cukura gabaliņš. Šī darbība ar cukura gabaliņu visticamāk radusies viduslaikos, kad valdnieki tā darīja, lai izvairītos no noindēšanas; iemērcot tējā cukura gabalu, tas reaģēja ar indīgo vielu, norādot, ka tēja ir saindēta.
Azerbaidžāņi Latvijā
Latvijā ir Latvijas Azerbaidžāņu biedrība ar nosaukumu "Azeri". Tā atrodas Rīgā, bet ir arī nodaļa Liepājā.
Azerbaidžāņu skaita izmaiņas Latvijā (1897-2011)
| Deklarētā tautība | 1897 | 1920 | 1925 | 1930 | 1935 | 1959 | 1970 | 1979 | 1989 | 2000 | 2011 |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| azerbaidžāņi | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 324 | 558 | 954 | 2 765 | 1 700 | 1 657 |
Atsauces
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Azerbaidžāņi.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)