Kazahstāna

valsts Centrālāzijā

Kazahstāna ir Centrālāzijas valsts, neliela teritorijas daļa rietumos no Urālas upes atrodas arī Eiropas austrumos. Austrumos Kazahstāna sniedzas līdz Altajam. Robežojas ar Krievijas Federāciju, Ķīnu, kā arī Centrālāzijas valstīm Kirgizstānu, Uzbekistānu un Turkmenistānu. Daļa Kazahstānas rietumu robežas stiepjas arī gar Kaspijas jūras austrumu piekrasti.

Kazahstānas Republika
Қазақстан Республикасы
Республика Казахстан
Kazahstānas Republikas karogs Kazahstānas Republikas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
HimnaKazahstānas himna
Location of
Location of
GalvaspilsētaAstana
51°10′N 71°30′E / 51.167°N 71.500°E / 51.167; 71.500
Lielākā pilsēta Almati
Valsts valodas kazahu valoda (valsts valoda)
krievu valoda (oficiālā valoda)
Valdība Prezidentāla republika
 -  Prezidents Kasims Žomarts Tokajevs
 -  Premjerministrs Oljas Bektenovs
Neatkarība sabrūkot Mongoļu impērijai 
 -  1. haniste 1361. gadā kā Baltā orda 
 -  2. haniste 1428. gadā kā Uzbeku orda 
 -  3. haniste 1465. gadā kā Kazahu haniste 
 -  Neatkarīga Kazahstānas Republika deklarēta pēc PSRS sabrukuma 1991. gada 16. decembrī 
 -  Pabeigta 1991. gada 25. decembrī 
Platība
 -  Kopā 2 717 300 km² (9.)
 -  Ūdens (%) 1,7
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2015. gadā 17 439 271 (62.)
 -  Blīvums 6,4/km² (184.)
IKP (PPP) 2007. gada aprēķins
 -  Kopā $160,5 miljardi 
 -  Uz iedzīvotāju $11000 
Džini koef. (2003) 33,9 (vidējs
TAI (2021) 0.811 (ļoti augsts) (56.)
Valūta Tenge (KZT)
Laika josla Rietumu/Austrumu (UTC+5/+6)
 -  Vasarā (DST) netiek novērota (UTC+5/+6)
Interneta domēns .kz
ISO 3166-1 kods 398 / KAZ / KZ
Tālsarunu kods +7

Kazahstāna pasludināja sevi par neatkarīgu valsti 1991. gada 16. decembrī.

Vēsture

Pamatraksts: Kazahstānas vēsture

1465. gadā Nogaju orda pilnībā atdalījās no Mongoļu impērijas un izveidoja plašu Kazahu hanisti (1465—1731).[1]

Krievijas Impērija anektēja agrākās Kazahu hanistes ziemeļrietumu daļu 1798. gadā, bet dienvidaustrumu daļa ("Lielā orda") saglabāja patstāvību līdz 1820. gadiem. 1863. gadā kazahu apdzīvotās teritorijas sadalīja Turkestānas ģenerālgubernatūrā dienvidos un Stepes novadā ziemeļos.

1920. gadā visu Kazahstānu iekaroja Sarkanā armija un tā sākumā ietilpa Kirgīzu ASPR ar galvaspilsētu Orenburgā (1920-1925) un Turkestānā (1920-1924), vēlāk Kazahu ASPR sastāvā ar galvaspilsētu Kizilordā (1925-1929), tad Almati (1929-1936).1936. gadā izveidoja Kazahijas PSR (1936-1991).

Pēc 1991. gada augusta puča mēģinājuma Maskavā un sekojošā PSRS sabrukuma Kazahstāna 1991. gada 16. decembrī paziņoja par savu neatkarību. Nursultana Nazarbajeva vadībā, kurš pie varas nāca 1989. gadā kā Kazahstānas Komunistiskās partijas vadītājs un 1991. gadā tika ievēlēts par prezidentu, Kazahstāna virzījās tirgus ekonomikas virzienā. Kopš 2000. gada notika stabila ekonomiska izaugsme, galvenokārt apjomīgas naftas, dabasgāzes un derīgo izrakteņu ieguves rezultātā. 2019. gadā valsts prezidents N. Nazarbajevs paziņoja par atkāpšanos no sava amata, tomēr viņš saglabāja lielu ietekmi arī turpmākajos gados.

2022. gada 2. janvārī daudzās Kazahstānas pilsētās sākās protesti pret dabasgāzes cenu celšanos, 5. janvārī Kazahstānas prezidents Kasims Žomarts Tokajevs pieņēma valdības atkāpšanos.[2]

Ģeogrāfija

Kazahstāna ir 9. lielākā valsts pasaulē ar platību 2,7 miljoni kvadrātkilometru un lielākā valsts pasaulē bez jūras robežas. Robežu kopgarums ir 6846 kilometri ar Krieviju, 2203 kilometri ar Uzbekistānu, 1533 kilometri ar Ķīnu, 1051 kilometrs ar Kirgizstānu un 379 kilometri ar Turkmenistānu. Lielākās pilsētas ir Astana, Almati, Karaghandi, Šimkenta, Atirau un Ustjkamenogorska. Lai arī galvenokārt Kazahstāna atrodas Āzijā, neliela valsts daļa ģeogrāfiski atrodas uz rietumiem no Urāliem Austrumeiropā.[3]

Almati ezers Almati apgabalā

Teritorija plešas no Kaspijas jūras rietumos līdz Altaja kalniem austrumos, no Rietumsibīrijas plašumiem ziemeļos līdz Centrālāzijas oāzēm un tuksnešiem dienvidos. Kazahu stepe aizņem trešo daļu valsts teritorijas ar platību 804 500 kvadrātkilometri. Tā ir pasaulē lielākais sausās stepes reģions. Stepei raksturīgas lielas platības ar pļavām un smilšainiem reģioniem. Svarīgākās upes un ezeri ir Arāla jūra, Ili, Irtiša, Išima, Urāla, Sirdarja, Čarina un tās aiza, Balhašs un Zaisans.

Klimats ir kontinentāls, ar siltām vasarām un aukstām ziemām. Nokrišņu daudzums mainās starp auglīgiem un neauglīgiem apstākļiem.

Kazahstānā atrodas Baikonuras kosmodroms, kurš atrodas Krievijas Federālās Kosmiskās aģentūras pārvaldē.

Iedzīvotāji

Etniskais sastāvs

Kazahstānas iedzīvotāju etniskais sastāvs 2009. gadā[4]
kazahi
  
63.1%
krievi
  
23.7%
uzbeki
  
2.9%
ukraiņi
  
2.1%
uiguri
  
1.4%
tatāri
  
1.3%
vācieši
  
1.1%
citi
  
4.4%
Kazahstānas lielākās pilsētas pēc iedzīvotāju skaita (2014.gads)[5]


Almati

Astana

VietaPilsētaApgabalsIedzīvotājiVietaPilsētaApgabalsIedzīvotāji


Šimkenta

Karaghandi

1Almati-1 514 33311KostanajaKostanajas apgabals222 599
2Astana-825 37412KizilordaKizilordas apgabals214 623
3Šimkenta-689 31913PetropavlaZiemeļkazahstānas apgabals207 918
4KaraghandiKaraghandi apgabals485 71914AtirauAtirau apgabals197 541
5AktebeAktebes apgabals380 59315AktauManghistau apgabals181 711
6TarazaŽambilas apgabals356 96516TemirtauKaraghandi apgabals175 959
7PavlodaraPavlodaras apgabals330 54217TirkistanaTurkestānas apgabals156 330
8UstjkamenogorskaAustrumkazahstānas apgabals314 02618KekšetauAkmolas apgabals140 950
9SemejaAustrumkazahstānas apgabals311 52519TaldikorghanaAlmati apgabals135 917
10OralaRietumkazahstānas apgabals228 33620EkibastuzaPavlodaras apgabals131 257

Atsauces

Ārējās saites