Cesvaines draudzes novads

Rīgas arhibīskaps pirms 1420. gada Cesvaines novadā pie tur esošās pilsētiņas uzcēla savu mūra Cesvaines pili. 1456. gadā arhibīskaps Silvestrs no Cesvaines atdalīja Bērzaunes draudzes novadu.^[1]Livonijas kara sākumā Cesvaini, ko krievi dēvēja par Чествин, ieņēma Krievijas karaspēks un atdeva Livonijas karalim Magnusam. 1577. gadā krievi nopostīja Cesvaines pili, jo tās aizstāvji esot atteikušies padoties. 16. gadsimta beigās Cesvainē bija 80 nami, Zviedru Vidzemes piļu revīzijā minēts, ka 1633. gadā Cesvaines pils vēl bijusi labs cietoksnis. 1656. gadā Otrā Ziemeļu kara laikā krievu karaspēks pilsētiņu un pili pilnīgi nopostīja.

1710. gada mēra epidēmijā Cesvaines draudzes novadā no 4734 iedzīvotājiem nomira 1891 (39,9%).^[2]

Senākā Cesvaines luterāņu baznīca celta 1649. gadā, mūra baznīca 1765. gadā, bet tagadējā baznīca iesvētīta 1879. gadā. 1964. gadā draudze pārtrauca darbību, atjaunota 1989. gadā.^[3]Pēc tam, kad pareizticībā pārgājušais brāļu draudzes priesteris Dāvis Balodis Ļaudonā nodibināja pirmo latviešu pareizticīgo draudzi, arī aptuveni 2000 Cesvaines draudzes locekļu 1845.–1847. gadā pārgāja pareizticībā un nodibināja Bučauskas un Līdēres pareizticīgo draudzes.^[4]

Cesvaines draudzes novadā 1826. gadā bija šādas muižas:^[5][6]

• Cesvaines mācītājmuiža (Sesswegen Pastorat)
• Cesvaines pilsmuiža (Sesswegen Schloß, Sesswegen)
• Dzelzavas muiža (Selsau)
• Bučauskas muiža (Butzkowsky)
• Kārzdabas muiža (Kerstenbehm), kroņa muiža
• Biksēres muiža (Libbien, Libien)
• Kusas muiža (Kussen)
• Līderes muiža (Lüdern, Lüder, Lubei), kroņa muiža
• Lodes muiža (Thielen, Lodenhof)
• Aizkujas muiža (Aiskuje)
• Kraukļu muiža (Grawendahl, Grafenthal), arī Grāvenderi, Grāvendāle,
• Kroņamuiža (Cronenhof, Kronenhof)
• Grašu muiža (Alt-Geistershof)
• Kārklu muiža (Neu-Geistershof)
• Apeltienas muiža (Appeltheen, Appelthen)
• Englārtes muiža (Cesvaines pagasts) (Engelhardtshof, Urdau, Urtau), Kurānu pusmuiža, Kāpostiņu muiža

• 
  Cesvaines pilsdrupas (pēc 1661)
• 
  Dzelzavas muiža (2013)
• 
  Biksēres muiža (2007)
• 
  Grašu muiža (2000)
• 
  Lodes muiža Aronas pagastā (2001)

• Anton Friedrich Büsching. Magazin für die neue Historie und Geographie: IX. Land-rolle des Herzogthums Liefland vom Jahr 1765. Halle : Johann Jacob Curt, 1773. 379. lpp.
• August Wilhelm Hupel. Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland. Dritter und lelzter Band. Riga : zu finden bey Johann Friedrich Hartknoch, 1782. 193–198. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 5. augustā. Skatīts: 2017. gada 31. jūlijā.
• H. von Bienenstamm. Geographischer Abriß der drei deutschen Ostsee-Provinzen Rußlands, oder der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland. Riga : Deubner, 1826. 267–268. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 4. augustā. Skatīts: 2017. gada 31. jūlijā.
• Heinrich von Hagemeister. Materialien zu einer Geschichte der Landgüter Livlands, Volumes 1. Riga : Eduard Frantzen, 1836. 230–239. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 22. augustā. Skatīts: 2017. gada 31. jūlijā.