Disidents (filma)
"Disidents" ir 1989. gada Latvijas dokumentālā filma. Filmas režisors ir Ansis Epners un filma vēstī par tukumnieka Pētera Lazdas (vēlākā Latvijas Augstākās Padomes deputāta, kurš balsojis par Latvijas neatkarību) dzīvesstāstu.[1]
| Disidents | |
|---|---|
| Žanrs | dokumentālā filma |
| Režisors | Ansis Epners |
| Scenārija autors |
|
| Mūzika | Mārtiņš Brauns |
| Operators | Andris Silenieks |
| Studija | Rīgas Kinostudija |
| Izdošana | 1989. gads |
Sižets
Filmā ataino 1989. gada gaisotni Rīgā un Pētera Lazda stāstījumu par PSRS okupācijas režīma nežēlīgo izrēķināšanos ar viņu par to, ka viņš iebilda pret cilvēka tiesību ierobežošanu Latvijā un prasīja Latvijas izstāšanos no PSRS, jo Latvija tiek rusificēta, un cilvēkiem tiek liegtas brīvu vēlēšanu tiesības, ceļošana, privātuzņēmējdarbība. Viņu kā juristu VDK neuzdrošinājās tiesāt atklātā procesā, jo viņš tiesā atmaskotu nelikumīgās apsūdzības. Tāpēc pret viņu safabricēja atzinumu, ka viņš ir garīgi slims, un tiesa to atzina un viņu ievietoja beztermiņa piespiedu ārstēšanā militarizētās speciestādēs Krievijā. Tikai pēc ārzemju latviešu protestiem Bonnā, Londonā, ASV, okupācijas režīmam nācās atbrīvot Pēteri Lazdu no ieslodzījuma, turpinot viņa uzraudzību Latvijā. Starptautiskās cilvēka tiesību apvienības (ISHR, Frankfurtē) noorganizētais psihiatru konsīlijs Štarnbergā 1989. gadā atzina, ka Pēteris Lazda nav slimojis un neslimo ar kādu garīga rakstura slimību un ka viņš ir PSRS režīma politiskās izrēķināšanās upuris.