Frankfurte pie Mainas

Frankfurte pie Mainas
Frankfurte pie Mainas;
	lielpilsēta
Frankfurt am Main
; Karogs	; Ģerbonis
	Frankfurte pie Mainas Frankfurte pie Mainas
	Koordinātas: 50°06′37″N 8°40′56″E / 50.11028°N 8.68222°E 8°40′56″E / 50.11028°N 8.68222°E
Valsts	Vācija
Federālā zeme	Hesene
Pirmoreiz minēta rakstos	749. gadā
Administrācija
• Mērs	Mike Josef (SPD)
Platība
• lielpilsēta	248,31 km2
Augstums	112 m
Iedzīvotāji (2022)
• lielpilsēta	773 068
• blīvums	3 077,2/km²
• urbānā teritorija	2 319 029
• aglomerācija	5 604 523
Laika josla	CET (UTC+1)
• Vasaras laiks (DST)	CEST (UTC+2)
Pasta indeksi	60311 - 60599
Mājaslapa	www.frankfurt.de
	Frankfurte pie Mainas Vikikrātuvē

Frankfurte pie Mainas (vācu: Frankfurt am Main, izrunā: [ˈfʁaŋkfʊɐt am ˈmaɪn]) ir pilsēta Vācijā, Mainas upes krastos, Hesenes federālajā zemē. Ar vairāk nekā 760 000 iedzīvotāju tā ir piektā lielākā Vācijas pilsēta.^[2] Pilsētas iesaukas ir Bankfurt un Mainhattan, kas saistītas ar pilsētas kā finanšu un darījumu centra milzīgo nozīmi.

Gadsimtiem ilgi Frankfurte ir bijusi svarīgs Vācijas politiskais, tirdzniecības un finanšu centrs, kā arī viens no lielākajiem finanšu centriem pasaulē un lielākais Eiropā. Šeit atrodas Eiropas Centrālā banka, kā arī lielāko Vācijas komercbanku (Deutsche Bank, Dresdner Bank un Commerzbank) galvenie biroji; Frankfurtes birža ir lielākā Vācijā un viena no lielākajām pasaulē. Pilsētas centrā ir debesskrāpju finanšu centra rajons, kas ir reta parādība Eiropas lielpilsētās. Commerzbank-Tower līdz 2004. gadam bija augstākā celtne Eiropā. Frankfurtē atrodas trešā lielākā Eiropas lidosta — Frankfurtes pie Mainas lidosta —, kas ir arī viena no noslogotākajām pasaulē. Frankfurtes Centrālā stacija ir viena no lielākajām visā Eiropā.

Frankfurte ir atzīta par septīto labāko pilsētu pasaulē pēc dzīvošanas kvalitātes.^[3] Tā ir arī dārgākā pilsēta Vācijā un desmitā dārgākā pilsēta pasaulē.^[4]

Frankfurte pasaulē ir pazīstama ar Frankfurtes desiņām un grāmatu gadatirgu, kurš ir viens no lielākajiem pasaulē. Frankfurti par savu dzimto pilsētu uzskata slavenais vācu rakstnieks un dzejnieks Johans Volfgangs fon Gēte, kā arī finanšu magnātu dinastijas pārstāvji Rotšīldi.

Vēsture

749. gadā Kārlis Lielais pirmoreiz sasauca Frankfurtē impērijas sapulci un baznīcas sinodi, bet no 855. gada līdz pat 1791. gadam pilsētā tika vēlēti Svētās Romas impērijas imperatori. No 1562. gada imperatori tika kronēti Frankfurtes katedrālē, līdz tam, tas notika Āhenē.

No 1150. gada Frankfurtē notika impērijas gadatirgi (messe), bet no 1478. gada tika rīkoti arī grāmatu gadatirgi. Pati pilsēta no 1372. gada līdz pat 1866. gadam, kad to anektēja Prūsija, bija Imperatora brīvpilsēta (Reichsstadt).

Frankfurtē pēc 1848. gada revolūcijas sanāca pirmais parlaments vācu zemē t. s. Frankfurtes parlaments (Nationalversammlung), kuru 1849. gadā atcēla Prūsijas karalis.

1930. gados Frankfurtes Universitātē radās t. s. Frankfurtes skola — viens no ietekmīgākajiem filozofijas un socioloģijas virzieniem XX gadsimtā (Teodors Adorno, Herberts Markūze, Ērihs Fromms u. c.).

Pēc Otrā pasaules kara Frankfurte kļuva par ASV okupācijas zonas administratīvo centru, un 1949. gadā ar vienas balss pārsvaru zaudēja balsojumā par VFR galvaspilsētu (par galvaspilsētu izvēlējās Bonnu).

Sports

Pilsētā bāzēts Vācijas futbola Bundeslīgas klubs Frankfurtes "Eintracht" un Vācijas hokeja līgas klubs Frankfurtes "Löwen". 2004. gadā Vācijas hokeja čempiones titulu izcīnīja tās priekšgājējs Frankfurtes "Lions".

Kopš 1962. gada Frankfurtes apkārtnē notiek viendienas šosejas riteņbraukšanas sacensības Ešborna—Frankfurte (agrāk ar nosaukumu Henninger Turm).

Galerija

Römer, Frankfurtes vecais rātsnams
Frankfurtes katedrāle
Deutsche Bank galvenais birojs
Commerzbank galvenais birojs

Frankfurtē pie Mainas dzimuši

Teodors Adorno (Theodor W. Adorno, 1903—1969), sociologs un filozofs
Betina fon Arnima (Bettina von Arnim, 1785—1859), rakstniece
Roberts Aumans (Robert Aumann, dzimis 1930. gadā), matemātiķis
Hermans Ābendrots (Hermann Abendroth, 1883—1956), diriģents
Ludvigs Bērne (Ludwig Börne, 1786—1837), rakstnieks
Antons de Barī (Anton de Bary, 1831—1888), botāniķis
Gerds Binnigs (Gerd Binnig, dzimis 1947. gadā), fiziķis
Hanss Cimmers (Hans Zimmer, 1957. gadā ), komponists
Ādams Elsheimers (Adam Elsheimer, 1578—1610), gleznotājs
Eriks Eriksons (Erik Erikson, 1902—1994), psihologs un psihoterapeits
Hanss Fišers (Hans Fischer, 1881—1945), ķīmiķis
Anna Franka (Anne Frank, 1929—1945), pusaudze
Ērihs Fromms (Erich Fromm, 1900—1980), psihologs un filozofs
Abrahams Geigers (Abraham Geiger, 1810—1874), rabīns
Johans Volfgangs fon Gēte (Johann Wolfgang von Goethe, 1749—1832), rakstnieks
Mihaels Gross (Michael Gross, dzimis 1964. gadā), peldētājs
Oto Hāns (Otto Hahn, 1879—1968), ķīmiķis
Heinrihs Hofmans (Heinrich Hoffmann, 1809—1894), psihiatrs
Kārlis II Plikgalvis (Charles II le Chauve, 823—877), imperators
Rolands Kohs (Roland Koch, dzimis 1958. gadā), politiķis
Mārtins Lorenss (Martin Lawrence, dzimis 1965. gadā), aktieris
Ernests Mandels (Ernest Mandel, 1923—1995), ekonomists
Alberts Mangelsdorfs (Albert Mangelsdorff, 1928—2005), mūziķis
Andreass Mellers (Andreas Möller, dzimis 1967. gadā), futbolists
Ulrike Meifarta (Ulrike Meyfarth, dzimusi 1956. gadā), vieglatlēte
Marija Sibilla Meriāna (Maria Sibylla Merian, 1647—1717), dabas pētniece
Vilhelms Meseršmits (Wilhelm Messerschmitt, 1898—1978), aviokonstruktors
Heinrihs Nestle (Heinrich Nestle, 1814—1890), uzņēmējs
Birgita Princa (Birgit Prinz, dzimusi 1977. gadā), futboliste
Ernsts fom Rats (Ernst vom Rath, 1909—1938), diplomāts
Tomass Reiters (Thomas Reiter, dzimis 1958. gadā), astronauts
Frīdrihs Kārlis fon Savinjī (Friedrich Carl von Savigny, 1779—1861), jurists
Karls Švarcšilds (Karl Schwarzschild, 1873—1916), astronoms
Tre Cool (dzimis 1972. gadā), mūziķis
Ernsts Udets (Ernst Udet, 1896—1941), aviators
Heidemarija Večoreka-Ceila (Heidemarie Wieczorek-Zeul, dzimusi 1942. gadā), politiķe
Augusts Veismans (August Weismann, 1834—1914), biologs
Frīdrihs Vēlers (Friedrich Wöhler, 1800—1882), ķīmiķis

Atsauces

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Frankfurte pie Mainas.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)

[2]

[1]

[3]

[4]

Search