Dzeltenā flote

Priekšvēsture

Līdzīgs incidents ar Suecas kanāla bloķēšanu kara dēļ bija noticis arī Suecas krīzes laikā 1956.—1957. gadā, kad kanāls arī tika mīnēts un bloķēts ar nogremdētiem kuģiem. Tomēr tad karš sākās paredzamā veidā un kanāla satiksme tika pārtraukta pakāpeniski, kamēr 1967. gadā Ēģipte plānoja iebrukt pretinieka teritorijā, nevis aizsargāt savējo, un nepaspēja veikt darbības kanāla satiksmes kontrolējamai pārtraukšanai.

1967. gada jūnijs

1967. gada jūnijā piecpadsmit kuģu grupa brauca uz ziemeļiem caur Suecas kanālu, kad starp Izraēlu un Ēģipti izcēlās karš, kas vēlāk tika nosaukts par Sešu dienu karu. Abi kanāla gali tika slēgti, un pēc trim dienām, kad Izraēlas sauszemes spēki izlauzās līdz kanālam, kļuva skaidrs, ka kanāls kādu laiku paliks bloķēts tā galos tīši nogremdēto kuģu dēļ. Viens no kuģiem, lielākais no visiem — amerikāņu tankeris Observer, izrādījās atgriezts no citiem un noenkurojās Timsaha ezerā.^[1] Pārējie 14 nokļuva Lielajā Rūgtajā ezerā.

Kanāla bloķēšanai tika nogremdēti kuģi, bagarētāji, citi peldlīdzekļi un pat tilts.^[2] Papildus tam kanālā tika izvietotas arī vairākas jūras mīnas, lai kavētu kuģošanu. Tā kā kara noslēgums izraēliešiem bija atstājis visu kanāla austrumu krastu, Ēģiptes prezidents Gamals Abdels Nasers nolēma turēt kanālu bezgalīgi slēgtu visiem pārvadājumiem. Vienīgā alternatīva būtu bijusi atļaut arī Izraēlai to izmantot, kas bija nepieņemami Ēģiptes valdībai. Bez tam, pat ja ar kanālu saistītos politiskos jautājumus izdotos atrisināt, tā uzturēšana varētu kļūt ekonomiski neizdevīga, jo kuģniecības varētu neuzņemties risku sūtīt kuģus pa kanālu starp divām naidīgām valstīm.

Ilgstāve

Astoņus gadus Izraēlas un Ēģiptes armijas stāvēja pretī abos Suecas kanāla krastos. Tikai izlūkgrupas no abām pusēm šķērsoja to savas profesijas ietvaros.^[1] Viena no lielākajām uzturētāju bažām bija iespējamā kanāla aizsērēšana bez regulāras padziļināšanas. Izrādījās, ka šī problēma nepastāv: 90 procenti kanāla aizsērējumu bija radušies kuģu skrūvju radītajos virpuļos, kuru šajā periodā praktiski nebija.^[1]

1967. gada oktobrī visu četrpadsmit kuģu virsnieki un apkalpe tikās uz angļu kuģa Melampus un izveidoja kuģu komandu apvienību "Lielā Rūgtā ezera asociācija" (GBLA), kas sniedza viens otram savstarpēju atbalstu. Apkalpes locekļi regulāri tikās uz visiem kuģiem, organizēja sporta un saviesīgus pasākumus, nodibināja jahtklubu ar iknedēļas regati un sarīkoja savas sporta spēles "Bitter Lake Olympic Games", lai no savas puses papildinātu 1968. gada vasaras olimpiskās spēles Mehiko. "Ezera olimpiādē" visvairāk medaļu ieguva poļi.^[3] Tika organizētas glābšanas laivu sacīkstes un futbola spēles uz lielākā kuģa Port Invercargill, savukārt dievkalpojumi notika uz Rietumvācijas Nordwind un filmas tika rādītas uz bulgāru Vasil Levski.^[1] Uz zviedru Killara bija baseins.^[4]

Ar laiku tika samazināts apkalpes locekļu skaits uz kuģiem, un 1969. gadā kuģi tika sapulcināti vairākās grupās, lai vēl vairāk samazinātu to uzturēšanai nepieciešamo apkalpes locekļu skaitu. Tās 10 vīru apkalpes, kuras bija atstātas katras kuģu grupas uzturēšanai, tika mainītas ik pēc trim mēnešiem. 1972. gadā pēdējie vācu kuģu apkalpes locekļi tika nosūtīti mājās, un viņu kuģu uzturēšana tika uzticēta Norvēģijas uzņēmumam.

1973. gada karš

Jom-Kipura karā, kad ēģiptieši vispirms forsēja Suecas kanālu no savas puses, bet vēlāk bija spiesti atkāpties un jau izraēlieši šķērsoja kanālu, ieņemot Ismailiju un aplencot Suecu, ēģiptiešu kareivji — lidmašīnu novērotāji atradās uz amerikāņu kuģa African Glen. To pamanījušie izraēliešu piloti kuģi sašāva, un tas nogrima. Bojā gāja divi ēģiptiešu kareivji.^[5]

Uz kuģiem attīstījās sava pasta sistēma, kuras pašdarinātās pastmarkas kļuva par kolekcionēšanas priekšmetiem visā pasaulē. Ēģiptes pasta pārvalde atzina šīs pastmarkas, pēc apmaksas ēģiptiešu pasta nodaļās ļaujot tās lietot sūtījumiem uz ārzemēm.^[1] Izveidojās kuģu grupas, kuras tika nosauktas pēc to nosaukumu saīsinājumiem un izlaida savas pastmarkas, kā arī citus filatēlistu materiālus.^[6] Vēlāk dažas afēristu grupas izlaida viltotas GBLA pastmarkas, kuras atšķīrās no īstajām ar daudz labāku tehnisko kvalitāti.^[7]

Kuģu grupas