Rietumvācija

Rietumvācija (vācu: Westdeutschland vai West Deutschland) bija izplatīts neformāls Vācijas Federatīvās Republikas nosaukums no 1949. gada maija līdz 1990. gadā oktobrī notikušajai Vācijas atkalapvienošanai, kad Austrumvācija (VDR) beidza pastāvēt un tika pievienota Rietumvācijai, izveidojot vienotu valsti.

Bundesrepublik Deutschland Vācijas Federatīvā Republika ←   ← 1949 – 1990 → Karogs Ģerbonis Devīze "Einigkeit und Recht und Freiheit" Himna "Das Lied der Deutschen (Deutschlandlied)" Pārvaldes centrs Bonna Valoda(s) vācu Reliģija protestantisms, katolicisms Valdība Federatīva parlamentāra republika Bundesprezidents  - 1949–1959 Teodors Heiss (pirmais)  - 1984–1990 Rihards fon Veiczekers (pēdējais) Bundeskanclers  - 1949–1963 Konrāds Adenauers (pirmais)  - 1982–1990 Helmūts Kols (pēdējais) Likumdevējs Parlaments  - augšpalāta Bundesrāts  - apakšpalāta Bundestāgs Vēsturiskais laikmets Aukstais karš  - Izveidota 1949. gada 23. maijā  - Zāras zemes atgūšana 1957. gada 1. janvārī  - Vācijas atkalapvienošana 1990. gada 3. oktobrī Platība  - 1990 248 717 km² Iedzīvotāju skaits  - 1990. gadā 63 254 000       Blīvums 254,3 /km²  Nauda Vācijas marka

Kopš paša sākuma Rietumvācijas valdība uzskatīja sevi par vienīgo leģitīmo visas vācu tautas pārstāvi un par vienīgo Veimāras Republikas pēcteces valsti, tāpēc tai bija tiesības pretendēt uz visām 1937. gada 31. decembrī (pirms nacistiskās Vācijas militārās ekspansijas sākuma) Veimāras Republikai piederošajām teritorijām, tostarp uz Austrumvācijas, Rietumberlīnes un "bijušo austrumu reģionu" teritoriju, kas tika atdota Polijai un PSRS. Rietumvācijas konstitūcijas preambulā tika uzsvērts vācu tautas centieni apvienoties vienotā valstī. Pirmajos gados Rietumvācijas valdība izvairījās no jebkādiem tiešiem kontaktiem ar Austrumvācijas valdību, lai izvairītos no iespējamas šādu kontaktu interpretācijas kā VDR kā neatkarīgas valsts atzīšanu.

Pēc analoģijas ar Veimāras Republiku dēvēta arī par Bonnas Republiku (Bonner Republik).