Dzelzceļa līnija Liepāja—Vaiņode bija dzelzceļa līnija Latvijā, kas savienoja Liepājas pilsētu ar Valsts robežu (9 km no Vaiņodes). Līnijas garums bija 67 km[1], tajā bija viens sliežu ceļš. Pasažieru vilcienu kustība līnijā pārtraukta 1998. gadā. 2012. gadā nojaukts posms Liepāja—Priekule, bet posms Priekule—Vaiņode ir slēgts un netiek izmantots.
Dzelzceļa līnija tika uzbūvēta 1871. gadā kā daļa no līnijas Liepāja—Kaišadore, ko uzbūvēja Liepājas dzelzceļu sabiedrība. 1877. gadā līnija pārgāja Liepājas—Romnu dzelzceļa sabiedrības īpašumā, bet no 1891. gada tā piederēja valstij.[2] 1998. gadā tika pieņemts lēmums par līnijas slēgšanu.[3] 2012. gadā tika nojaukts posms Liepāja—Priekule.
Padomju laikā (80. gadu beigās) līnijā kursēja 4 pasažieru vilcienu pāri dienā maršrutā Liepāja—Vaiņode.[4] Posmā Priekule—Liepāja kursēja vilciens Karaļauči—Liepāja (tolaik Kaļiņingrada—Liepāja), bet posmā Vaiņode—Priekule — vilciens Rīga—Klaipēda.[5] 90. gadu sākumā (līdz 1995. gadam) kursēja vilciens Rīga—Mažeiķi—Vaiņode—Liepāja.[6] No 1995. gada kursēja tikai 2 vilcienu pāri dienā maršrutā Liepāja—Vaiņode,[7] bet no 1996. gada līdz kustības pārtraukšanai — 3 pāri.[8] Pasažieru vilciena kustība tika pārtraukta 1998. gada 24. februārī.
![Vilcienu saraksts maršrutā Liepāja—Vaiņode 1979. gadā[9]](https://www.search.com.vn/wiki/lv/Att%C4%93ls:Liep%C4%81ja_-_Vai%C5%86ode_1979.JPG)
![Vilcienu saraksts maršrutā Jelgava—Liepāja caur Mažeiķiem 1940. gada vasarā[10]](https://www.search.com.vn/wiki/lv/Att%C4%93ls:Jelgava_-_Renge_-_Vainode_-_Liepaja_1940.JPG)
Sākot ar 1997. gada 19. augustu bija plānots pārtraukt pasažieru vilcienu kustību maršrutā Liepāja—Vaiņode, tādēļ 1997. gada 17. augusta vakarā neapmierinātie Vaiņodes iedzīvotāji ar mēbelēm un citiem priekšmetiem nobloķēja Vaiņodes stacijas sliežu ceļus pie pārbrauktuves, neļaujot pamest staciju pēdējam pasažieru vilcienam (vaiņodnieki uzzināja, ka pēdējo reisu plānots izpildīt dienu iepriekš) uz laiku, kamēr Vaiņodē neieradīsies VAS "Latvijas dzelzceļš" toreizējais ģenerāldirektors Andris Zorgevics, vai arī kamēr netiks mainīts lēmums par vilcienu atcelšanu.[11] 22. augustā Vaiņodē ieradās Andris Zorgevics, bet nekāds kompromiss netika pieņemts.[12][13] Vaiņodes un Priekules iedzīvotāji par labāku variantu uzskatīja laist vienvagona automotrisi. Tika ierosināta arī krimināllieta par šo piketu.[14] Pēc toreizējā satiksmes ministra Viļa Krištopana vizītes Vaiņodē, apsolot atjaunot pasažieru vilcienu satiksmi līdz 1. novembrim, 9. oktobrī barikādes tika nojauktas.[15][16] 1. novembrī vilciena kustība tika atjaunota, ko nodrošināja AS "Vaiņodes dzelzceļš". Taču 1998. gada 24. februārī vilciena kustība atkal tika pārtraukta, ar ko vaiņodnieki bija neapmierināti un atkal izgāja uz sliedēm protestējot, bet policijas darbinieki viņus izklīdināja.[17]
| ||||||