Garspārnu raibeņi
Garspārnu raibeņi, garspārnu raibeņu apakšdzimta (Heliconiinae) ir viena no divpadsmit raibeņu dzimtas (Nymphalidae) apakšdzimtām. Vēl nesenā pagātnē šī apakšdzimta tika izdalīta kā atsevišķa garspārnu raibeņu dzimta (Heliconiidae). Kopumā sistemātika joprojām ir samērā neskaidra un mainīga. Apakšdzimta saskaņā ar jaunākajiem ģenētiskajiem pētījumiem ir sadalīta 4 ciltīs[1] (daži sistemātiķi izdala arī piekto cilti[2]), kas apvieno 40 ģintis un 504 sugas.[1]
| Garspārnu raibeņi Heliconiinae (Swainson, 1822) | |
|---|---|
.jpg) Parastais perlamutra raibenis (Argynnis aglaja) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Klase | Kukaiņi (Insecta) |
| Kārta | Zvīņspārņi (Lepidoptera) |
| Apakškārta | Sūcējsnuķaiņi (Glossata) |
| Infrakārta | Dažādspārnu tauriņi (Heteroneura) |
| Virsdzimta | Dižtauriņu virsdzimta (Papilionoidea) |
| Dzimta | Raibeņu dzimta (Nymphalidae) |
| Apakšdzimta | Garspārnu raibeņi (Heliconiinae) |
 Garspārnu raibeņi Vikikrātuvē | |
Garspārnu raibeņi ir izplatīti visā pasaulē, izņemot polāros reģionus.[2] Lielākā sugu dažādība garspārnu raibeņiem sastopama tropos, īpaši Dienvidamerikas tropu mežos. Vienīgi atraitnīšu raibeņu cilts (Argynnini) sugas mājo Holartikas reģionā. Latvijā sastopamas 16 garspārnu raibeņu sugas,[3][4] kuras visas pieder pie atraitnīšu raibeņu cilts.
Izskats
Garspārnu tauriņi pamatā ir rudi vai melni. To spārnu formām atkarībā no sugas ir samērā liela dažādība, tomēr priekšspārnu augšējie stūri vienmēr ir pagarināti, tādējādi šai īpašībai dodot kopējo grupas nosaukumu.
Ekoloģija
Tropos dzīvojošo garspārnu raibeņu sugu (akreju cilts (Acraeini) un garspārnu raibeņu cilts (Heliconiini)) kāpuriem ir raksturīgi baroties ar indīgiem augiem (iecienīti ir pasifloras dzimtas (Passifloraceae) augi). Tādējādi arī paši kāpuri un vēlāk tauriņi kļūst indīgi, sintezējot cianogēna glukozīdus,[2] kas satur cianīdu.[5] Savu indīgumu pieaugušie tauriņi demonstrē ar īpaši košiem spārniem, brīdinot iespējamos ienaidniekus.
Ir tauriņu sugas, kuras nav indīgas, bet tām ir līdzīgs spārnu krāsojums kā indīgajiem garspārnu raibeņiem. Šī parādība dabā tiek saukta par Beitsa mīmikriju.[2] Ziemeļos dzīvojošās atraitnīšu raibeņu cilts sugas toties barojas, piemēram, ar vijolīšu dzimtas (Violaceae) augiem, kas arī ir indīgi augi.[6]
Sistemātika
Garspārnu raibeņu apakšdzimta (Heliconiinae)
- Akreju cilts (Acraeini)
- Atraitnīšu raibeņu cilts (Argynnini)
- Garspārnu raibeņu cilts (Heliconiini)
- Vagrantu cilts (Vagrantini)
Garspārnu raibeņu sugas Latvijā
.jpg)
- Garspārnu raibeņu apakšdzimta (Heliconiinae)
- Atraitnīšu raibeņu cilts (Argynnini)
- Atraitnīšu raibeņi (Argynnis)
- Atraitnīšu raibenis (Argynnis laodice)
- Lielais atraitnīšu raibenis (Argynnis adippe)
- Lielais meža raibenis (Argynnis paphia)
- Mazais atraitnīšu raibenis (Argynnis niobe)
- Parastais perlamutra raibenis (Argynnis aglaja)
- Brūnvālīšu raibeņi (Brenthis)
- Brūnvālīšu raibenis (Brenthis ino)
- Kazeņu raibenis (Brenthis daphne)[4]
- Papuves raibeņi (Issoria)
- Papuves raibenis (Issoria lathonia)
- Purvraibeņi (Boloria)
- Agrais purvraibenis (Boloria euphrosyne)
- Dzērveņu raibenis (Boloria aquilonaris)
- Lielais purvraibenis (Boloria frigga)
- Lielais vijolīšu purvraibenis (Boloria titania)
- Mazais purvraibenis (Boloria freija)
- Mazais vijolīšu purvraibenis (Boloria dia)
- Parastais purvraibenis (Boloria selene)
- Sūreņu purvraibenis (Boloria eunomia)
- Atraitnīšu raibeņi (Argynnis)
- Atraitnīšu raibeņu cilts (Argynnini)
Atsauces
Ārējās saites
| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Garspārnu raibeņi |