Apriņķi (igauņu: maakond) ir Igaunijas pirmā līmeņa administratīvais iedalījums. Kopā ir 15 apriņķi. Katra apriņķa pārvaldi (maavalitsus) vada persona, kuras amata nosaukums igauņu valodā ir maavanem (pārvaldnieks). Šajā amatā persona tiek ievēlēta uz pieciem gadiem, kā arī tā pārstāv apriņķi Igaunijas valdībā. Katrs apriņķis sīkāk dalās pilsētās (linnad) un pagastos (vallad).
Kopā ir 15 apriņķi, no kuriem 13 atrodas kontinentālajā daļā, bet atlikušie divi apriņķi atrodas uz salām. Lielākais apriņķis pēc platības ir Pērnavas apriņķis, savukārt pēc iedzīvotāju skaita lielākais ir Harju apriņķis. Mazākais no apriņķiem gan pēc platības, gan pēc iedzīvotāju skaita ir Hījumā apriņķis.
13. gadsimtā mūsdienu Igaunijas teritorija bija sadalīta astoņos apriņķos un 4 mazākās neatkarīgās zemēs (igauņu: kihelkonnad).
No 1918. līdz 1940. gadam Igaunija administratīvi bija sadalīta 11 apriņķos.
1947. gadā, pēc Igaunijas iekļaušanas Padomju Savienības sastāvā, Igaunijas PSR tika sadalīta rajonos (rajoon). 1952. gadā tika izveidots augstākā līmeņa administratīvais iedalījums ar trīs apgabaliem: Tallinas apgabalā, Tartu apgabalā un Pērnavas apgabalā, bet 1953. gadā tie tika izformēti. Līdz 1960. gadiem rajonu robežas bieži tika mainītas, līdz nostiprinājās 15 rajoni.
1987. gadā Igaunijas PSR administratīvi bija sadalīta 15 rajonos un 6 republikas pakļautības pilsētās. 1991. gadā Igaunijas administratīvā iedalījuma vienību nosaukumi tika mainīti no rajoniem uz apriņķiem. Republikas pilsētas tika iekļautas attiecīgi kādā no apriņķiem.
_no_rivers.svg)
