Kalupes katoļu baznīca
Kalupes Vissvētākā Altāra Sakramenta Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.[1] Tā atrodas Augšdaugavas novada Kalupes pagasta Kalupes ciemā. Baznīca ir arhitektūras piemineklis.
| Kalupes Vissvētākā Altāra Sakramenta Romas katoļu baznīca | |
|---|---|
 Kalupes katoļu baznīca | |
  Kalupes baznīca | |
| Pamatinformācija | |
| Atrašanās vieta |  Latvija, Augšdaugavas novads, Kalupes pagasts, Kalupe |
| Koordinātas | 56°05′49″N 26°32′38″E / 56.09694°N 26.54389°E 26°32′38″E / 56.09694°N 26.54389°E |
| Piederība konfesijai | Romas katoļu baznīca |
| Iesvētīšanas gads | 1896 |
| Baznīcas vai organizācijas statuss | Rēzeknes-Aglonas diecēze |
| Statuss | baznīca |
| Vadība | prāvests Antons Aglonietis |
| Mājaslapa | www.kalupesdraudze.wordpress.com |
| Arhitektūras apraksts | |
| Fasādes virziens | R |
| Celtniecības sākums | 1861 |
| Celtniecības beigas | 1882 |
| Specifikācija | |
| Garums | 38,50m |
| Platums | 19,20m |
| Būvmateriāli | sarkani ķieģeļi |
| Oficiālais nosaukums: Kalupes katoļu baznīca ar žogu un vārtiem | |
| Aizsardzības numurs | 9308 |
| Vērtības grupa | Valsts nozīmes kultūras piemineklis |
| Tipoloģiskā grupa | Arhitektūra |
| Iekļaušana aizsardzībā | 2021. gada 19. jūnijs |
Vēsture
Pirmā Kalupes katoļu baznīca šeit tika uzcelta 1795. gadā. Tā bija koka baznīca, uzbūvēta no priežu baļķiem, ko uzcēla par Kalupes un Arendoles īpašnieka grāfa Jāzepa Zīberga līdzekļiem. Tā bija 9 asis gara un 4,5 asis plata ar diviem torņiem. Šī baznīca nokalpoja līdz 1882. gadam. Pēc baznīcas nojaukšanas tās vietā uzstādīja krustu, kas bijušās muižas liepu audzē ir saglabājies līdz mūsu dienām.
Pašreizējās baznīcas pamati tika likti 1861. gadā, tos iesvētīja Līksnas dekāns Kopecs, līdzekļus baznīcas būvniecībai deva draudze, grāfs Staņislavs Kostka Plāters-Zībergs un prāvests S. Beinarovičs, taču politiskie notikumi aizkavēja baznīcas būvniecību. Tā aizsākās 1881. gadā, kad tika noslēgts līgums par ķieģeļu baznīcas būvi Kalupē pēc arhitekta Vilhelma Neimaņa projekta. Baznīcu uzbūvēja 1882. gadā un to iesvētīja Kalupes prāvests S. Beinarovičs, bet 1896. gadā dievnamu konsekrēja Mogiļevas bīskaps Albins Simons Vissvētākā Sakramenta godam. 1913. gadā tika mākslinieciski apgleznotas sienas. Baznīcas dārzā ir apbedīts 1990. gadā draudzes plebānijā noslepkavotais prāvests Klements Apšs.[2]
Draudze
Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē. Pašlaik draudzi apkalpo prāvests Antons Aglonietis.[1] Draudzei ir četras kapsētas — Kalupes (Baltaču) kapsēta, Ratnieku kapi, Lazdānu kapsēta un Loču kapsēta.
Draudzes lielākie svētki
Draudzes lielākie svētki un atlaidu dienas ir Kunga Prezentācijas svētki, Jaunavas Marijas pasludināšanas svētki, svētā Jura diena, Kristus Miesas un Asins svētki, svētā Pētera un svētā Pāvila diena, Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki, svētā Franciska stigmatu diena, svētā Staņislava Kostkas diena, svētā Miķeļa diena, svētās Terēzijas diena, Jaunavas Marijas Bezvainīgās ieņemšanas diena.[3]
Tehniska informācija
Kalupes baznīca ir sarkanu ķieģeļu celtne bez torņiem ar skārda jumtu, tā ir celta krustveida formā. Tā ir trīs navu celtne ar cementa flīžu grīdu, koka griestiem, tā ir 38,50 metrus gara un 19,2 metrus plata. Apkārt baznīcas dārzam ir sarkanu ķieģeļu žogs. Baznīcai ir trīs zvani.
Interjers
Baznīcā ir lietošanas kārtībā ērģeles un fisharmonijs. Dievnamā ir trīs koka altāri ar daudzām svēto figūrām. Galvenajā jeb centrālajā altārī atrodas Kristus statuja ar ciboriju rokā, sānos svētās Terēzes un svētā Staņislava statujas, labajā pusē no dievgalda atrodas svētā Franciska statuja. Labajā sānu altārī novietota Lurdas Dievmātes statuja, bet kreisajā sānu altārī svētā Miķeļa Erceņģeļa statuja. Tās visas bija iegādātas 1928. gadā Parīzē. Uz baznīcas sienām redzamas melna marmora plāksnes ar grāfu Zībergu piemiņas uzrakstiem.[4]
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kalupes katoļu baznīca.- Draudzes mājaslapa
