Karpentārija līcis
Karpentārija līcis (angļu: Gulf of Carpentaria) ir Klusajam okeānam piederīga epikontinentāla jūra Austrālijas ziemeļos. Izvietojusies starp Jorkas raga pussalu austrumos un Ārnemlendu rietumos; ziemeļos piekļaujas Arafuru jūrai. Līcis sekls, dziļums lielākoties 55—66 m, dziļākā vieta ir 82 m. Dienvidu un rietumu piekrastē vairākas salas, lielākās no kurām ir Groteilanta un Morningtona sala Velzlija salu grupā. Plūdmaiņu augstums līdz 3,2 m.[1]
| Karpentārija līcis | |
|---|---|
 Karpentārija līcis 1859. gada holandiešu kartē | |
  Karpentārija līcis | |
| Koordinātas | 14°S 139°E / 14°S 139°E 139°E / 14°S 139°E |
| Okeāns | Klusais okeāns |
| Platība | 300 000 km2 |
| Garums | 675 km |
| Platums | 590 km |
| Vid. dziļums | 55—66 m |
| Maks. dziļums | 82 m |
| Sāļums | 34,8‰ |
| Ūdens temperatūra | 23—29 °C |
| Valstis un teritorijas |  Austrālija |
 Karpentārija līcis Vikikrātuvē | |
Pirmais no eiropiešiem līča krastus sasniedza holandietis Villems Janszons (Willem Janszoon) 1606. gadā. Cits holandietis, Jans Karstenszons (Jan Carstenszoon), līci apmeklēja 1623. gadā un nodēvēja to par godu tā laika Holandiešu Austrumindijas ģenerālgubernatoram Pīteram de Karpentīram (Pieter de Carpentier).
Atsauces
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Karpentārija līcis.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)