Jorkas raga pussala

Jorkas raga pussala (angļu: Nova Scotia Peninsula) ir pussala Austrālijas ziemeļaustrumos.[1] Administratīvi ietilpst Kvīnslendas štatā. Lielākā daļa pussalas iedzīvotāju ir Austrālijas aborigēni (ap 60%), kas runā vairāk kā 30 valodās. Administratīvais un komerciālais centrs ir Kuktauna pussalas austrumu krastā, bet lielākā apdzīvotā vieta ir kalnraču pilsētiņa Veipa rietumu krastā. Nodēvēta pēc Austrālijas tālākā sauszemes ziemeļu punkta Jorkas raga pussalas ziemeļu galā.

Jorkas raga pussala
Cape York Peninsula
Jorkas raga pussala
Jorkas raga pussalas karte
Jorkas raga pussala (Austrālija)
Jorkas raga pussala
Jorkas raga pussala
Jorkas raga pussala (Kvīnslenda)
Jorkas raga pussala
Jorkas raga pussala
Ģeogrāfija
Koordinātas15°S 143°E / 15°S 143°E / -15; 143 143°E / 15°S 143°E / -15; 143
Platība137 000 km²
Garums660 km
Platums430 km
Augstākais kalns800 m
Administrācija
Karogs: Austrālija Austrālija
ProvinceKarogs: Kvīnslenda Kvīnslenda
Lielākā pilsētaVeipa
Demogrāfija
Iedzīvotāji18 000 (2016)
Blīvums0,13/km²
Pamatiedzīvotājiaborigēni, austrālieši
Jorkas raga pussala Vikikrātuvē

Ģeogrāfija

Pussala izvietojusies starp Koraļļu jūru austrumos un Karpentārija līci rietumos. Toresa šaurums ziemeļos pussalu atdala no Jaungvinejas salas. Pussalas rietumu daļa līdzena, dominē savanna. Austrumu daļā iesniedzas Lielā Ūdensšķirtnes grēda ar augstumiem līdz 800 m vjl un mitrajiem tropu mežiem. Gar austrumu piekrasti stiepjas Lielais Barjerrifs. Dominē subekvatoriālais musonu klimats. Boksītu atradnes.

Ievērojamu daļu pussalas teritorijas aizņem aizsargātās teritorijas. Galvenie ir Apudtamas, Ojalas Tumotanas un Riņirru nacionālie parki.

Vēsture

Vēsturiski pussalu apdzīvojušas vairākas Austrālijas aborigēnu tautas. Pirmais no eiropiešiem pussalu apmeklēja holandiešu jūrasbraucējs Vilems Jansons 1606. gadā. Pirmā izpētes ekspedīcija Edmunda Kenedija vadībā notika 1848. gadā; 10 no 13 ekspedīcijas dalībniekiem, tajā skaitā Kenedijs, gāja bojā no slimībām, bada un aborigēnu uzbrukumiem. Jorkas ragu pussalas ziemeļu galā eiropieši sasniedza tikai 1864. gadā.

Mūsdienās pussala reti apdzīvota un ar vāju infrastruktūru. No ziemeļiem uz dienvidiem ved tikai divi ceļi, kas cauru gadu izbraucami tikai ar apvidus transportu.

Atsauces

Ārējās saites