Kuldīgas apriņķis
Kuldīgas apriņķis (vācu: Kreis Goldingen, krievu: Гольдингенский уезд) bija administratīva vienība Kurzemes guberņas (1819—1918), īslaicīgi Kurzemes un Zemgales hercogistes (1918) un Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.
| Kuldīgas apriņķis (1819—1949) | ||||
|---|---|---|---|---|
 Kuldīgas apriņķis 1940. gadā | ||||
| ||||
| Centrs: | Kuldīga | |||
| Kopējā platība: | 3137,6 km2 | |||
| Iedzīvotāji (1897): | 66 335 | |||
| Blīvums (1897): | 17.8 iedz./km2 | |||
| Izveidots: | 1819. gadā | |||
| Likvidēts: | 1949. gadā | |||
 Kuldīgas apriņķis Vikikrātuvē | ||||
Kurzemes guberņas sastāvā
Kuldīgas apriņķi izveidoja 1819. gada teritoriāli administratīvajā reformā, pārdēvējot Kuldīgas pilskunga tiesu (Hauptmannschaft Goldingen, Гольдингенское гауптманство) par apriņķi.[1]
Līdz 1866. gada pagastu pašvaldību likuma pieņemšanai apriņķī bija divi draudžu novadi:[2]
- Kuldīgas draudzes novads (Kirchspiel Goldingen),
- Saldus draudzes novads (Kirchspiel Frauenburg).
1912. gadā Kuldīgas apriņķī bija 23 pagasti un 1 pilsēta:[3]
Pagasti | Pilsēta
|
Latvijas Republikas sastāvā
1920. gadā Satiķu pagasts pievienots Gaiķu pagastam.[4]
1921. gadā no Ezeres pagasta nodala un izveido Pampāļu pagastu un Reņģu pagastu.[5]
1924. gadā no Talsu apriņķa Kuldīgas apriņķim pievieno Kabiles pagastu, bet Reņģu pagastu pievieno Jelgavas apriņķim.[6] 1926. gadā Ezeres pagastu pievieno Liepājas apriņķim.[7]
1926. gadā Lielrendas pagasts pievienots Rendas pagastam.[8]
1928. gadā Griķu pagasts apvienots ar Kuldīgas pagastu.[9]
1930. gadā Brocēnu un Cieceres pagasti apvienojās vienā pašvaldībā zem nosaukuma Brocēnu pagasts, bet jau 1931. gadā jaunais pagasts pārdēvēts par Cieceres pagastu.[10]
Kuldīgas apriņķis līdz 1925. gadam bija 3306,8 km2, bet pēc apriņku robežu maiņas 3137,6 km2 liels (1937. gadā). Tas robežojās ar Ventspils apriņķi, Liepājas apriņķi, Aizputes apriņķi, Jelgavas apriņķi, Talsu apriņķi un Tukuma apriņķi.
Kuldīgas apriņķī bija 2 pilsētas un 9 ciemi, no kuriem 7 bija brīvciemi. Lielākās apdzīvotas vietas bija Kuldīga, Saldus, Skrunda, Renda un Kabile.
Teritoriālais iedalījums
1940. gada sākumā Kuldīgas apriņķis iedalījās 2 pilsētās un 20 pagastos:[12]
Pilsētas | Pagasti |
Latvijas PSR sastāvā
1949. gada 31. decembra administratīvi teritoriālās reformas rezultātā Kuldīgas apriņķis tika likvidēts un tā teritorija iekļauta Auces, Kuldīgas, Saldus un Skrundas rajonos.[13]