Pandija (pavadonis)
Pandija, arī Jupiters LXV ir neliels Jupitera pavadonis. To 2017. gadā atklāja zinātnieku komanda Skota Šeparda (Scott S. Sheppard) vadībā Cerro Tololo observatorijā, Čīlē.[3] Pēc atklāšanas pavadonim tika piešķirts pagaidu apzīmējums S/2017 J 4.
Pandija Kanādas-Francijas-Havaju teleskopa uzņemtajā attēlā | |
Atklāšana | |
---|---|
Atklājējs/i | zinātnieku grupa Skota Šeparda vadībā |
Atklāšanas datums | 2017. gada 23. martā [1] |
Orbitālie parametri | |
Lielā pusass (rādiuss) | 11,525000 milj. km [2] |
Ekscentricitāte | 0,180[2] |
Apriņķojuma periods | 252,1 d[2] |
Slīpums | 28,15 °[2] |
Riņķo ap | Jupiteru |
Fiziskie parametri | |
Dimensijas | ~3 km[2] |
Redzamais spožums | 23,0 [2] |
Absolūtais spožums | 16,2 [2] |
2018. gada 25. septembrī Starptautiskā Astronomijas savienība pavadonim piešķīra pastāvīgo nosaukumu Jupiters LXV.[4]
2019. gada 19. augustā Starptautiskā Astronomijas savienība pavadoni nodēvēja par Pandiju.[5] Pandija ir tēls grieķu mitoloģijā, pilnmēness dieviete, Selēnes un Zeva meita.[1]
Pandija ir neliels pavadonis, diametrs tikai apmēram 3 km. Tas pieder Himalijas grupai.
Atsauces
🔥 Top keywords: 2024. gada Pasaules čempionāts hokejāSākumlapaVertikāla domāšanaSpecial:SearchNebināra dzimtes identitāteVikipēdija:Kontakti2023. gada Pasaules čempionāts hokejāLatvijas hokeja izlaseLatvijaVispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētkiEiropas SavienībaPasaules čempionāts hokejāLaterāla domāšanaI Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētkiSpecial:RecentChangesSaules sistēmaKarless PudždemonsE-klaseNATORīgaApvienoto Nāciju OrganizācijaDonsKrimināllieta iesācējamBrīvības piemineklisArtūrs ŠilovsRoberts FicoOtrais pasaules karšLatvijas administratīvais iedalījumsKaspars DaugaviņšPadomju džinsiMaijvabolesJaunlatviešiZodiaksKrišjānis BaronsKrišjānis ValdemārsLivonijaRūdolfs BlaumanisBaiba BražeBaiba Indriksone