Pelargonskābe
Pelargonskābe (n-nonānskābe, oktānkarbonskābe, С8Н17СООН) pieder pie piesātinātajām karbonskābēm. Pelargonskābe ir bezkrāsains eļļains šķidrums ar nepatīkamu smaku. Vēsumā viegli kristalizējas. Ūdenī gandrīz nešķīst. Pelargonskābes sāļus un esterus sauc par pelargonātiem vai nonanoātiem.
| Pelargonskābe | |
|---|---|
 Pelargonskābes struktūrformula | |
| Ķīmiskā formula | C9H18O2 |
| Molmasa | 158,23 g/mol |
| Blīvums | 900 kg/m3 |
| Kušanas temperatūra | 12,5 °C |
| Viršanas temperatūra | 254 °C |
Atrašanās dabā
Atrodama dažās sīveļļās un ģerāniju (Pelargonium roseum) ēteriskajā eļļā. No tā arī cēlies pelargonskābes nosaukums (latīņu: pelargonium - ģerānija). Nelielā daudzumā pelargonskābe atrodas stipri bojātos taukos kā oleīnskābes oksidēšanās produkts.
Iegūšana
Iegūst oleīnskābes ozonolīzes ceļā, oksidējot iegūto produktu ar gaisa skābekli. Tāpat pelargonskābe veidojas, oksidējot oleīnskābi vai stearīnskābi ar slāpekļskābi.
Var iegūt arī, sakausējot undecilēnskābi ar kālija hidroksīdu nelielā daudzumā ūdens:
- СН3—(СН2)7—СН=СH—СООН + 2КOH → CН3—(СН2)7—COOK + CH3—COOK + H2
Iegūto pelargonskābes sāli sadala ar sālsskābi.
Pelargonskābe veidojas, pārziepojot atbilstošo nitrilu (oktilcianīdu C8H17CN).
Izmantošana
Metilnonanoātu (pelargonskābes metilesteri) lieto kā smaržvielu. Etilpelargonātam ir rožu smarža. Pelargonskābi lieto plastifikatoru un laku iegūšanai. Pelargonskābes morfolīdu (4-nonanilmorfolīnu) lieto kā lakrimatoru (piparu gāzes baloniņos).