Polijas—Lietuvas kopvalsts administratīvais iedalījums
Polijas—Lietuvas kopvalsts administratīvais iedalījums (1569—1795) balstījās uz vēsturiskajiem reģioniem, kas pamazām bija iekļauti federatīvās Polijas-Lietuvas kopvalsts sastāvā. Galvenās sastāvdaļas bija Polijas karaļvalsts (saukta "Kronis"), kas savukārt sastāvēja no divām provincēm - Lielpolijas un Mazpolijas, un Lietuvas dižkunigaitija, kā arī Pārdaugavas Livonijas hercogiste, kas pēc 1582. gada bija Polijas un Lietuvas kopēja domīnija. Kopvalstī nebija integrētas lēņa teritorijas - Kurzemes un Zemgales hercogiste, Prūsijas hercogiste, Lauenburga un Bītova, kas saglabāja pilnīgu suverenitāti iekšlietās un nosacītu patstāvību ārlietās.
.png)
Kopvalsts Polijas un Lietuvas daļas bija sadalītas vaivadijās (poļu: województwo, latīņu: palatinatus), kurām bija savs parlaments (seimiks) un pašpārvalde. Vaivadijas bija iedalītas apriņķos (powiaty) vai zemēs (ziemia). Izņēmums bija Žemaitijas seņūnija un Inflantijas vaivadija, kas bija sadalītas traktos.
Polijas karaliste ("Kronis")
Lielpolijas province
Lielpolija
- Poznaņas vaivadija (Województwo poznańskie)
- Kališas vaivadija (Woiwodschaft kaliskie)
- Gņezno vaivadija (Województwo gnieźnieńskie)
- Seradzas vaivadija (Województwo sieradzkie)
- Lenčicas vaivadija (Województwo łęczyckie)
- Kujāvijas Brestas vaivadija (Województwo brzeskokujawskie)
- Inovroclavas vaivadija (Województwo inowrocławskie)
Mazovija
- Ravas vaivadija (Województwo rawskie)
- Plockas vaivadija (Województwo płockie)
- Mazovijas vaivadija (Województwo mazowieckie)
Karaļa Prūsija
- Kulmas vaivadija (Województwo chełmińskie)
- Malborkas vaivadija (Województwo malborskie)
- Pomožes vaivadija (Województwo pomorskie)
- Varmijas hercogiste (Księstwo Warmińskie)
Mazpolijas province
Mazpolija
- Krakovas vaivadija (Województwo krakowskie), umfasste außer den Powiaten noch
- Sandomiras vaivadija (Województwo sandomierskie)
- Ļubļinas vaivadija (Województwo lubelskie)
Rutēnija
- Podlahijas vaivadija (Województwo podlaskie)
- Rutēnijas vaivadija (Województwo ruskie)
- Belcas vaivadija (Województwo bełskie)
- Volīnijas vaivadija (Województwo wołyńskie)
- Podolijas vaivadija (Województwo podolskie)
- Kijivas vaivadija (Województwo kijowskie)
- Braclavas vaivadija (Województwo bracławskie)
- Čerņihivas vaivadija (Województwo czernihowskie), 1635 - 1667
Lietuvas dižkunigaitija
- Viļņas vaivadija (Województwo wileńskie)
- Traķu vaivadija (Województwo trockie)
- Navagradakas vaivadija (Województwo nowogródzkie)
- Brestļitovskas vaivadija (Województwo brzeskolitewskie)
- Minskas vaivadija (Województwo mińskie)
- Mscislavas vaivadija (Województwo mścisławskie)
- Vitebskas vaivadija (Województwo witebskie)
- Polockas vaivadija (Województwo połockie)
- Smoļenskas vaivadija (Województwo smoleńskie) 1611 - 1667
- Žemaitijas kunigaitija (Księstwo żmudzkie)
Livonija
1598.-1620. gadā bija iedalīta trīs vaivadijās:
- Cēsu vaivadija (Województwo wendeńskie) ar Piltenes apgabalu
- Tērbatas vaivadija (Województwo dorpackie)
- Pērnavas vaivadija (Województwo parnawskie)
1620.-1772. gadā no Cēsu vaivadijas atliekām izveidoja
- Livonijas vaivadija (Województwo inflanckie)