Minska
Minska (baltkrievu: Мінск, agrāk Менск, krievu: Минск) ir Baltkrievijas lielākā pilsētā un tās galvaspilsēta, kā arī vienīgā apgabala līmeņa pilsēta valstī. Tā ir arī Minskas apgabala un Minskas rajona administratīvais centrs, lai gan neiekļaujas šo administratīvo vienību sastāvā. 2020. gadā pilsētā dzīvoja 2,02 miljoni iedzīvotāju. Minska atrodas valsts centrālajā daļā pie Svislačas upes. Valsts saimniecības, kultūras un politiskais centrs. Neatkarīgo Valstu Savienības (NVS) Izpildu komitejas mītnes pilsēta.
| Minska Мінск, Минск | |||
|---|---|---|---|
| Baltkrievijas galvaspilsēta | |||
 | |||
| |||
  Minska  Minska | |||
| Koordinātas: 53°55′N 27°33′E / 53.917°N 27.550°E 27°33′E / 53.917°N 27.550°E | |||
| Valsts |  Baltkrievija | ||
| Apgabals | apgabala līmeņa pilsēta | ||
| Pirmoreiz minēta | 1067. gadā | ||
| Magdeburgas tiesības |
| ||
| Platība | |||
| • Baltkrievijas galvaspilsēta | 409,5 km2 | ||
| Augstums | 280 m | ||
| Iedzīvotāji (2024)[1] | |||
| • Baltkrievijas galvaspilsēta | 1 992 862 | ||
| • blīvums | 4 934,3/km² | ||
| • aglomerācija | 2 645 500 | ||
| Laika josla | FET (UTC+3) | ||
| Pasta indeksi | 220001–220141 | ||
| ISO 3166 kods | BY-HM | ||
| Pilsētas svētki | septembra otrajā sestdienā | ||
| Mājaslapa | www | ||
 Minska Vikikrātuvē | |||
Vēsture
Pirmoreiz rakstos pieminēta 1067. gadā kā kaujas vieta starp diviem senkrievu kņaziem. Domājams, ka apdzīvota vieta eksistējusi jau agrāk, tomēr šo mūsdienās uzskata par pilsētas dibināšanas gadu.
Ietilpa Polockas kņazistes sastāvā, pēc lielkņaza Vseslava Bračislaviča nāves viņa valsti 1101. gadā sadalīja dalienās, par pirmo Minskas kņazu kļuva viņa dēls Gļebs. 1249. un 1258. gadā Minskas apkārtni postīja Zelta Ordas sirotāji, pēc tam Minskas kņazi bija Lietuvas lielkņazistes vasaļi. 1499. gadā Minska ieguva Magdeburgas tiesības. 1565. gadā kļuva par Minskas vaivadijas centru.
1793. gadā, saistībā ar Polijas—Lietuvas kopvalsts Otro dalīšanu, nonāca Krievijas Impērijas sastāvā, kļūstot par Minskas guberņas centru. 19. gadsimtā pilsēta strauji auga, jo kļuva par dzelzceļa līniju Liepāja—Romni un Maskava—Bresta mezglu.
1918. gada 25. martā Minskā tika deklarēta Baltkrievijas Tautas Republika, bet 1919. gada 1. janvārī — Baltkrievijas PSR. Pēc Rīgas miera līguma Minska iekļāvās Baltkrievijas PSR sastāvā. Otrā pasaules kara laikā, no 1941. gada 22. jūnija līdz 27. jūnijam, Minska tika bombardēta, kā rezultātā tā gandrīz pilnībā tika nopostīta. Pēc kara pilsēta tika atjaunota. 1974. gada 26. jūnijā Minskai tika piešķirts Padomju Savienības goda tituls “Pilsēta varone”.
1984. gadā pilsētā tika atklāts Minskas metro.
1991. gadā tā kļuva par neatkarīgās Baltkrievijas galvaspilsētu.
Ģeogrāfija
Minska atrodas Minskas augstienes dienvidaustrumu nogāzē. Vidējais augstums virs jūras līmeņa 220 metri. Visaugstākais punkts virs jūras līmeņa (283 m) atrodas Ļešinska ielā, bet zemākais punkts (181,4 m) ir pilsētas dienvidaustrumos, kur atrodas Čižas ūdenskrātuve.
Minskā valdā mēreni kontinentāls klimats. Vidējais nokrišņu daudzums gadā ir 700 mm. Vidējā gaisa temperatūra jūlijā ir +18,5 °C, bet janvārī tā ir -4,5 °C.
Administratīvais iedalījums
Centrālais rajons Padomju rajons Pirmā maija rajons Rūpnīcu rajons Ļeņina rajons Oktobra rajons Maskavas rajons Frunzes rajons |
Administratīvi Minska sīkāk dalās 9 rajonos — Centralajā rajonā, Padomju rajonā, Pirmā maija rajonā, Partizānu rajonā, Rūpnīcu rajonā, Ļeņina rajonā, Oktobra rajonā, Maskavas rajonā un Frunzes rajonā.
Oktobra rajonā ietilpst arī Minskas Nacionālā lidosta, kas atrodas 42 km uz austrumiem no Minskas centra.
Iedzīvotāju skaits
2020. gadā Minskā dzīvoja 2,02 miljoni iedzīvotāju.
|
|
Sports
Minskā ir bāzētas vairākas hokeja komandas — Kontinentālajā hokeja līgā spēlē Dinamo, bet Baltkrievijas Ekstralīgā — Keramin un Yunost.
Minskā bāzēti arī septiņi Baltkrievijas Premjerlīgas futbola klubi — Dinamo, Torpedo, Luč, Lokomotiv, FK Minsk, Energetik-BGU, Krumkačy.
Ievērojami cilvēki
Minskā ir dzimuši un auguši futbolists Aļaksandrs Hļebs (1981), ebreju šahists Boriss Gelfands (1968), amerikāņu kino darbinieks Luijs B. Meiers (1882—1957), dziedātājs Aleksandrs Ribaks (1986), politiķis Staņislavs Šuškevičs (1934–2022), padomju fiziķis Jakovs Zeļdovičs (1914-1987).
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Minska.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Ukrainas vēstures enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Ebreju enciklopēdijas Austrumeiropā raksts (angliski)
- Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)