Raundas alu boa
Raundas alu boa, arī alu boa[2] (Bolyeria multocarinata) ir, iespējams, izmirusi Maskarēnu žņaudzējčūsku dzimtas suga, kas endēma Maurīcijai. Vienīgā ģints Bolyeria pārstāve. Pēdējo reizi redzēta Raundas salā 1975. gadā.[3][4]
Raundas alu boa Bolyeria multocarinata, (F. Boie), 1827) | |
---|---|
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Tips | Hordaiņi (Chordata) |
Klase | Rāpuļi (Reptilia) |
Kārta | Zvīņrāpuļi (Squamata) |
Apakškārta | Čūskas (Serpentes) |
Infrakārta | Īstās čūskas (Alethinophidia) |
Dzimta | Maskarēnu žņaudzējčūskas (Bolyeriidae) |
Ģints | Bolyeria |
Suga | Raundas alu boa (Bolyeria multocarinata) |
Sinonīmi | |
| |
Raundas alu boa Vikikrātuvē |
Izskats
Garums sasniedza aptuveni 1 m, iespējams līdz 1,40 m. Mugurpuse gaiši brūna ar tumšiem un sārtiem plankumiem, vēders tumšāks. Galva garena un šaura. Dzīvoja cieši līdzās Raundas salas boa.[3]
Izplatība un populācija
Izzudusi no Ganerskveinas un Flatas saliņām, kuras atrodas starp Maurīcijas cietzemes daļu un Raundu. Raundā savulaik bija mēreni bieži izplatīta suga, taču jau ap 1949. gadu alu boa tur bija kļuvusi reta. Viena boa tika atrasta 1960. gados un 1970. gadu sākumā.[5] Pēdējo reizi redzēta 1975. gadā, neraugoties uz intensīviem sugas meklējumiem, kas ietver arī augsnes un augāja rakšanu. Lai arī izredzes nav lielas, dokumentēts rīcības plāns sugas jaunatklāšanas gadījumā.[6]
Dzīvesveids
Apdzīvoja cietkoku mežus un palmu savannas. Acīmredzot, pārtika no ķirzakām.
Izzušana
Izzušanas cēlonis bija 1840. gadā Raundā ievestās kazas un truši. Šie zālēdāji noganīja nelielās salas veģetāciju, izraisot eroziju vulkāniskajās nogāzēs un izpostot palmu audzes, kas kalpoja čūskām par patvērumu. 1982. gadā Darela zoodārza Rāpuļu un abinieku saglabāšanas centra pārzinis Kventins Bloksāms atrada mazu Raundas alu boa nomesta ādas fragmentu. Viņš tolaik vēl pieļāva, ka atradums varētu liecināt par izdzīvojušiem sugas īpatņiem.[7]
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Raundas alu boa |