Raundas alu boa

rāpuļu suga

Raundas alu boa, arī alu boa[2] (Bolyeria multocarinata) ir, iespējams, izmirusi Maskarēnu žņaudzējčūsku dzimtas suga, kas endēma Maurīcijai. Vienīgā ģints Bolyeria pārstāve. Pēdējo reizi redzēta Raundas salā 1975. gadā.[3][4]

Raundas alu boa
Bolyeria multocarinata, (F. Boie), 1827)
Raundas alu boa
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseRāpuļi (Reptilia)
KārtaZvīņrāpuļi (Squamata)
ApakškārtaČūskas (Serpentes)
InfrakārtaĪstās čūskas (Alethinophidia)
DzimtaMaskarēnu žņaudzējčūskas (Bolyeriidae)
ĢintsBolyeria
SugaRaundas alu boa (Bolyeria multocarinata)
Sinonīmi
  • Eryx multocarinata (Boie, 1827)
  • Tortrix Pseudo-Eryx (Schlegel, 1837)
  • Bolyeria Pseudo-Eryx (Gray, 1842)
  • Platygaster multicarinatus (Duméril & Bibron, 1844)
  • Bolyeria multicarinata (Gray, 1849)
  • Platygaster multicarinatus (Jan, 1861)
  • Bolyeria multicarinata (Boulenger, 1893)
  • Bolyeria multocarinata (Stimson, 1969)
  • Bolyeria multocarinata (Mcdiarmid, Campbell & Touré 1999)
  • Bolyeria multocarinata (Wallach, 2014)[1]
Raundas alu boa Vikikrātuvē

Izskats

Garums sasniedza aptuveni 1 m, iespējams līdz 1,40 m. Mugurpuse gaiši brūna ar tumšiem un sārtiem plankumiem, vēders tumšāks. Galva garena un šaura. Dzīvoja cieši līdzās Raundas salas boa.[3]

Izplatība un populācija

Izzudusi no Ganerskveinas un Flatas saliņām, kuras atrodas starp Maurīcijas cietzemes daļu un Raundu. Raundā savulaik bija mēreni bieži izplatīta suga, taču jau ap 1949. gadu alu boa tur bija kļuvusi reta. Viena boa tika atrasta 1960. gados un 1970. gadu sākumā.[5] Pēdējo reizi redzēta 1975. gadā, neraugoties uz intensīviem sugas meklējumiem, kas ietver arī augsnes un augāja rakšanu. Lai arī izredzes nav lielas, dokumentēts rīcības plāns sugas jaunatklāšanas gadījumā.[6]

Dzīvesveids

Apdzīvoja cietkoku mežus un palmu savannas. Acīmredzot, pārtika no ķirzakām.

Izzušana

Izzušanas cēlonis bija 1840. gadā Raundā ievestās kazas un truši. Šie zālēdāji noganīja nelielās salas veģetāciju, izraisot eroziju vulkāniskajās nogāzēs un izpostot palmu audzes, kas kalpoja čūskām par patvērumu. 1982. gadā Darela zoodārza Rāpuļu un abinieku saglabāšanas centra pārzinis Kventins Bloksāms atrada mazu Raundas alu boa nomesta ādas fragmentu. Viņš tolaik vēl pieļāva, ka atradums varētu liecināt par izdzīvojušiem sugas īpatņiem.[7]

Ārējās saites

Atsauces