| Sauka | |
|---|---|
| Vidējciems | |
 Saukas arodvidusskola (2010) | |
  Sauka | |
| Koordinātas: 56°16′39″N 25°48′46″E / 56.27750°N 25.81278°E / 56.27750; 25.81278 25°48′46″E / 56.27750°N 25.81278°E / 56.27750; 25.81278 | |
| Valsts |  Latvija |
| Novads | Jēkabpils novads |
| Pagasts | Saukas pagasts |
| Iedzīvotāji (2021)[1] | |
| • kopā | 64 |
| Pasta nodaļa | LV-5224 Sauka |
Sauka (agrāk Vecsauka) ir ciems Jēkabpils novada Saukas pagastā. Izvietojies pagasta austrumos, Saukas ezera krastā, valsts vietējo autoceļu (V792) Lone—Sauka, (820) Viesīte—Deši—Cīruļi (Rite) krustojumā. Ciems iekļaujas kultūrvēsturiskajā Sēlijas novadā un Saukas dabas parka teritorijā.
Ciema plānojumā austrumos atrodas ražošanas un saimnieciskās apbūves teritorija, kurā iekļaujas bijušās Saukas arodvidusskolas ēkas, centrā ir daudzdzīvokļu dzīvojamo māju apbūve, rietumos izvietojusies individuālās apbūves teritorija. Dienviddaļā ir sabiedrisko iestāžu apbūve, kurā ir veikals. Ciema ziemeļos atrodas bibliotēka.
Saukā atrodas Saukas luterāņu baznīca un Latvijas fotogrāfijas pamatlicēja Mārtiņa Buclera muzejs.
Ciema austrumu pusē izvietojies Saukas dzirnavu dīķis, kurā ietek un vēlāk iztek Klauce, kas ciema ziemeļos ietek Saukas ezerā. No Klauces, pēc tās iztekas no dīķa attek labajā pusē grāvis, kas plūst ciema dienvidos uz rietumu pusi.
Ciema dienvidos ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis — Plūmju viduslaiku kapsēta (valsts aizs. nr. 897).Saukā atrodas vairāki kultūrvēsturiski pieminekļi — Saukas mācītājmuiža, piemineklis stomatologam profesoram Paulam Daugem, piemiņas akmens fotogrāfijas Latvijā pamatlicējam Mārtiņam Bucleram, komponista, profesora Arvīda Žilinska dzimtās mājas "Lejas Arendzāni" un Smiltaines kapi, kas atrodas uz dienvidaustrumiem no ciema. Vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļi ir Saukas pagastnams un Saukas luterāņu baznīca, bet vēstures piemineklis — piemiņas plāksne Saukas draudzes locekļiem baznīcā.[3]
Ciems izveidojies ap Vecsaukas un Jaunsaukas muižām, bijis samērā biezi apdzīvots, taču lielākoties iedzīvotāji dzīvoja viensētās vai to grupās. Agrārās reformas rezultātā bijušās Vecsaukas muižas centrā iekārtoja lauksaimniecības skolu, kas vēlāk mainīja nosaukumu, kļūdama par 9. Lauku profesionāli tehnisko skolu, vēlāk Saukas arodvidusskolu, kas mūsdienās ir slēgta. Pašreizējā apbūve izveidota Latvijas PSR laikā kā padomju saimniecības "Lone" ciemats, kad 1970. un 1980. gados valsts politikas rezultātā tika likvidētas viensētas, celtniecību atļaujot tikai ciemos. Šajā laikā Sauka kļuva par nozīmīgu centru, ko ietekmēja esošā skola. Latvijai atgūstot neatkarību, apdzīvojuma struktūra Saukā saglabājās.[3]
Saukas arodvidusskola celta no 1936. gada līdz 1939. gadam.
Atklājis Valsts Prezidents Kārlis Ulmanis 1939. gadā.