Valters fon Reihenavs
Valters fon Reihenavs (vācu: Walter von Reichenau; dzimis 1884. gada 8. oktobrī, miris 1942. gada 17. janvārī) bija vācu ģenerālfeldmaršals Otrā pasaules kara laikā.
| ||||||||||||||||
| ||||||||||||||||
Dzimis Karlsrūē prūšu ģenerāļa ģimenē. Dienestā no 1903. gada. Pirmā pasaules kara laikā karoja Rietumu frontē. 1918. gadā ieguva kapteiņa dienesta pakāpi. Palika armijas dienestā arī Veimāras Republikas laikā un darbojās ģenerālštābā. 1932. gadā iepazinās ar Hitleru, vēlākajos gados bija nacistu partijas atbalstītājs, kas bija retums armijas virsnieku aprindās.
Kad 1933. gadā pie varas nāca nacisti, Reihenavs kļuva par kara ministrijas ierēdni, kurš atbildēja par sakariem starp armiju un NSDAP.
Otrajā pasaules karā Polijas kampaņā fon Reihenavs komandēja 10. armiju, bet 1940. gadā - 6. armiju, kas iebruka Beļģijā un Francijā. 1940. gada jūlijā Hitlers iecēla fon Reihenavu par ģenerālfeldmaršalu.
Iebrūkot PSRS, Reihenavs atkal komandēja 6. armiju, kas ieņēma Kijivu un Harkivu. 1941. gada oktobrī izdeva bēdīgi slaveno "Reihenava direktīvu", kas paredzēja, ka pretinieka karavīri - ebreji tiek uzskatīti par partizāniem un vai nu nošauti uz vietas vai nodoti Einsatzgruppen. Pretēji darbībai Austrumu frontē, Reihenavs zināja, bet neziņoja, ka viņa sievasmāsa Otrā pasaules kara laikā savā Berlīnes dzīvoklī slēpa savu ebreju draugu.
1942. gada janvārī Reihenavs piedzīvoja asinsizplūdumu smadzenēs. Miris lidmašīnā, vedot uz ārstēšanos Leipcigā.
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Valters fon Reihenavs.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Lexikon der Wehrmacht (vāciski)