Kijiva
Kijiva[2] (ukraiņu: Київ), vēsturiski arī Kijeva, ir pilsēta Ukrainas ziemeļu daļā pie Dņepras upes. Ukrainas galvaspilsēta un lielākā pilsēta, liels saimniecības un kultūras centrs.
| Kijiva | |||
|---|---|---|---|
| galvaspilsēta | |||
| Київ | |||
.jpeg) | |||
| |||
  Kijiva  Kijiva | |||
| Koordinātas: 50°27′00″N 30°31′24″E / 50.45000°N 30.52333°E 30°31′24″E / 50.45000°N 30.52333°E | |||
| Valsts |  Ukraina | ||
| Municipalitāte | Kijivas pilsētas municipalitāte | ||
| Rajoni | Saraksts | ||
| Administrācija | |||
| • Mērs | Vitālijs Kličko | ||
| Augstums | 179 m | ||
| Iedzīvotāji (2022)[1] | |||
| • kopā | 2 952 301 | ||
| • blīvums | 3 299/km² | ||
| Laika josla | EET (UTC+2) | ||
| • Vasaras laiks (DST) | EEST (UTC+3) | ||
| Pasta indekss | 01xxx-04xxx | ||
| Tālruņu kods | +380 44 | ||
| Auto reģistrācijas numurs | AA (pirms 2004. gada: КА,КВ,КЕ,КН,КІ,KT) | ||
| Sadraudzības pilsētas | Ankara, Atēnas, Belgrada, Brisele, Budapešta, Čikāga, Edinburga, Erevāna,Florence, Helsinki, Kioto, Kišiņeva, Krakova, Leipciga, Minhene, Odense, Parīze, Pereira, Pretorija, Rīga, Roma, Santjago, Sofija, Stokholma, Tallina, Tampere, Tbilisi, Toronto, Tulūza, Uhaņa, Varšava, Viļņa, Vīne | ||
| Mājaslapa | www | ||
 Kijiva Vikikrātuvē | |||
Vēsture
Viena no senākajām pilsētām Austrumeiropā, dibināta ap 5. gadsimtu kā tirdzniecības apmetne pie Dņepras. 7. un 8. gadsimtā Kijiva bija Hazārijas pakļautībā.
988. gadā Kijivas lielkņazs Sv. Vladimirs sāka Kijivas Krievzemes kristianizēšanu. 1037. gadā sākās Sv. Sofijas katedrāles celtniecība. 1238. gadā Kijivu gandrīz pilnīgi nopostīja Mongoļu impērijas karaspēks, un sākās tās kā austrumslāvu civilizācijas centra noriets, kaut arī Kijiva saglabāja reliģiskā centra funkcijas.No 1362. gada tā ietilpa Lietuvas dižkunigaitijā, vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalstī, bet pēc Bohdana Hmeļnicka sacelšanās 1667. gadā iekļauta Krievijas caristē.
Jaunu uzplaukumu Kijiva piedzīvoja 19. gadsimta beigās, līdz ar rūpniecības attīstību Krievijas Impērijā. Pilsoņu kara laikā Kijiva bija Ukrainas Tautas Republikas galvaspilsēta. Kad tika nodibināta Ukrainas PSR, pirmā tās galvaspilsēta bija Harkiva, bet 1934. gadā par galvaspilsētu kļuva Kijiva. Otrā pasaules kara laikā Kijiva tika nopostīta.
1991. gadā Kijiva kļuva par neatkarīgās Ukrainas galvaspilsētu. 2004. gada Ukrainas prezidenta vēlēšanu laikā Kijivā norisinājās galvenie Oranžās revolūcijas, bet 2013.—2014. gadā Maidana revolūcijas notikumi.
Kijivā dzimušie
- Darja Bilodida — džudiste
- Nikolajs Berdjajevs — filozofs
- Oļegs Blohins — futbolists
- Mihails Bulgakovs — rakstnieks
- Aleksandrs Bunge - botāniķis
- Maija Derena — kinorežisore
- Iļja Ērenburgs — rakstnieks un publicists
- Reinholds Gliērs — komponists
- Vladimirs Horovics — pianists
- Milla Jovoviča — kinoaktrise
- Efraims Kacirs — Izraēlas prezidents (1973—1978)
- Valērijs Lobanovskis — futbola treneris
- Kazimirs Maļevičs — gleznotājs
- Golda Meira — politiķe
- Jevgēņijs Primakovs — politiķis
- Igors Sikorskis — helikopteru konstruktors
- Ļevs Šestovs — filozofs
Galerija
Neatkarības laukums (Майдан Незалежності)
Zelta vārti
Kijivas-Pečeru Lauras Marijas Debessbraukšanas katedrāle (Успенський собор Києво-Печерської лаври)
Tarasa Ševčenko Nacionālā universitāte
Klimats
| Kijivas meteoroloģiskie dati | |||||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Mēnesis | Jan | Feb | Mar | Apr | Mai | Jūn | Jūl | Aug | Sep | Okt | Nov | Dec | Gads |
| Augstākā temperatūra °C (°F) | 11.1 (52) | 17.3 (63.1) | 22.4 (72.3) | 30.2 (86.4) | 33.6 (92.5) | 35.0 (95) | 39.4 (102.9) | 39.3 (102.7) | 33.8 (92.8) | 27.9 (82.2) | 23.2 (73.8) | 14.7 (58.5) | 39.4 (102.9) |
| Augstākā vidējā temperatūra °C (°F) | −0.9 (30.4) | 0.0 (32) | 5.6 (42.1) | 14.0 (57.2) | 20.7 (69.3) | 23.5 (74.3) | 25.6 (78.1) | 24.9 (76.8) | 19.0 (66.2) | 12.5 (54.5) | 4.9 (40.8) | 0.0 (32) | 12.5 (54.5) |
| Dienas vidējā temperatūra °C (°F) | −3.5 (25.7) | −3 (27) | 1.8 (35.2) | 9.3 (48.7) | 15.5 (59.9) | 18.5 (65.3) | 20.5 (68.9) | 19.7 (67.5) | 14.2 (57.6) | 8.4 (47.1) | 1.9 (35.4) | −2.3 (27.9) | 8.4 (47.1) |
| Zemākā vidējā temperatūra °C (°F) | −5.8 (21.6) | −5.7 (21.7) | −1.4 (29.5) | 5.1 (41.2) | 10.8 (51.4) | 14.2 (57.6) | 16.1 (61) | 15.2 (59.4) | 10.2 (50.4) | 4.9 (40.8) | 0.0 (32) | −4.6 (23.7) | 4.9 (40.8) |
| Zemākā temperatūra °C (°F) | −31.1 (−24) | −32.2 (−26) | −24.9 (−12.8) | −10.4 (13.3) | −2.4 (27.7) | 2.4 (36.3) | 5.8 (42.4) | 3.3 (37.9) | −2.9 (26.8) | −17.8 (0) | −21.9 (−7.4) | −30.0 (−22) | −32.2 (−26) |
| Nokrišņu daudzums mm (collas) | 36 (1.42) | 39 (1.54) | 36 (1.42) | 46 (1.81) | 57 (2.24) | 82 (3.23) | 72 (2.83) | 61 (2.4) | 58 (2.28) | 40 (1.57) | 48 (1.89) | 44 (1.73) | 619 (24.37) |
| Sniegputenis cm (collas) | 9 (3.5) | 11 (4.3) | 7 (2.8) | 0 (0) | 0 (0) | 0 (0) | 0 (0) | 0 (0) | 0 (0) | 0 (0) | 2 (0.8) | 5 (2) | 34 (13.4) |
| Vidējais lietaino dienu skaits | 8 | 7 | 9 | 13 | 14 | 15 | 14 | 11 | 14 | 12 | 12 | 9 | 138 |
| Vidējais sniegaino dienu skaits | 14 | 13 | 7 | 1 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 1 | 3 | 12 | 51 |
| % gaisa mitrums | 83 | 80 | 74 | 64 | 62 | 67 | 68 | 67 | 74 | 77 | 85 | 86 | 74 |
| Vidējais saulaino stundu skaits | 31.0 | 56.5 | 124.0 | 180.0 | 279.0 | 270.0 | 310.0 | 248.0 | 210.0 | 155.0 | 60.0 | 31.0 | 1 954,5 |
Atsauces
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kijiva.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Ukrainas Interneta enciklopēdijas raksts (angliski)
- Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Ukrainas vēstures enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Ebreju enciklopēdijas Austrumeiropā raksts (angliski)
- Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)
- Mājaslapa