Viesnīca "Pie bojā gājušā alpīnista"

Inspektors Gļebskis pēc anonīma zvana ierodas viesnīcā "Pie bojā gājušā alpīnista". Šī viesnīca atrodas kādas vārdā nenosauktas Eiropas valsts attālā rajonā, kalnu ielejā. Viesnīcas nosaukums izskaidrojams vienkārši — reiz šeit, nokrītot no klints, gājis bojā alpīnists. Pēc viņa palika tikai viņa suns, sanbernārs Lels. Viesnīcā pie sienas karājas šī alpīnista portrets, pie kura patīk gulēt uzticamajam sunim.

Visi viesnīcas iemītnieki ir diezgan dīvaini, it īpaši Mozesa kungs ar kundzi, kā arī Olafs Andvaraforss (filmas beigās noskaidrojas, ka tie pat nav cilvēki). Vēlāk parādās vēl viens dīvains tips — Luarviks, kurš nespēj pateikt pat pāris sakarīgus vārdus. Istenībā Mozesa kungs un Luarviks ir citplanētieši, bet Mozesa kundze un Olafs — viņu roboti, lai gan tie visi izskatās pēc parastiem cilvēkiem. Kalnos tos piemeklējusi nelaime.

Detektīvs attīstās saskaņā ar žanra likumiem. Pēc smagas sniega vētras, kam seko lavīna, viesnīca ir nošķirta no pārējās pasaules. Olafs tiek atrasts miris, un inspektoram Gļebskim jārisina šī mistiskā slepkavība. Viņam šķiet, ka daži apmeklētāji varētu būt citplanētieši.^[3]

Inspektors Gļebskis turpina izmeklēšanu, liekot lietā visas savas prasmes. Tomēr Olafa pseidoslepkavības izmeklēšana nonāk strupceļā. Kad šķiet, ka visi sarežģījumi ir atklāti, un atnācēji var droši atstāt Zemi, parādās gangsteru helikopters, un viņi tiek nogalināti.

Cilvēce inspektora personā būtu varējusi izdarīt atnācējiem lielu pakalpojumu, ļaujot tiem pamest Zemi, taču Gļebskis bija izturējies kā godīgs policists, pakļaujoties tikai veselajam saprātam un dienesta instrukcijām, un tas noveda pie traģiska iznākuma.

Filmas finālā inspektoru moka šaubas, vai viņš visu ir darījis pareizi...

Filma tika uzņemta kinostudijā "Tallinfilm" ar Igaunijas, Latvijas un Lietuvas aktieru piedalīšanos. Tajā skan igauņu komponista Svena Grīnberga elektroniskā mūzika. Filmas oriģinālā valoda ir igauņu valoda. Kritiķi atzīst, ka operators Jiri Sillarts un mākslinieks-inscenētājs Tīnu Virve ir veikuši augsti novērtējamu darbu, radot īpatnēju kolorītu un noslēpumainu darbības atmosfēru, kas iedarbojas spēcīgāk par jebkādiem specefektiem. Filmēts gandrīz tikai tuvplānā vai vidējā plānā,^[4] ainavas tika filmētas netālu no kāda kalnu slēpošanas kūrorta Iles Alatau grēdā Tjanšanā Kazahstānas dienvidos.

Filma «Viesnīca „Pie bojā gājušā alpīnista“» 1979. gadā ieguva prestižo balvu "Sudraba asteroīds" (2. vietu) ikgadējā Starptautiskajā fantāzijas filmu festivālā Triestē (Itālija).

Padomju Savienības kinoteātros 1980. gadā kopumā filmu noskatījās 17,5 miljoni skatītāju, no tiem 44 399 Igaunijas PSR kinoteātros.^[5]

• Uldis Pūcītis / Aleksandrs Demjaņenko — inspektors Gļebskis
• Jiri Jervets / Aleksejs Koževņikovs — Аlekss Snevars, viesnīcas īpašnieks
• Lembits Pētersons / Oļegs Borisovs — Simonē
• Miks Mikivers / Jurijs Solovjovs — Hinkuss
• Kārlis Sebris / Nikolajs Fedorcovs — Mozesa kungs
• Irēna Kriauzaite / Žanna Suhopoļska — Mozesa kundze
• Sulevs Luiks / Boriss Arakelovs — Luarviks
• Tīts Herms / Genadijs Nilovs — Оlafs
• Nijole Oželīte / Jeļena Stavrogina — Brjuna
• Karīna Raida — Кaisa

• IMDb profils (angliski)
• AllMovie profils (angliski)
• Rotten Tomatoes profils (angliski)