Zaļo un Zemnieku savienība
Zaļo un Zemnieku savienība (saīsināti: ZZS) ir 2002. gadā izveidota politiskā apvienība. Sākotnēji to veidoja Latvijas Zemnieku savienība un Latvijas Zaļā partija (LZP), ar kurām sadarbojās arī trīs reģionālās partijas: Daugavpils novada partija, Liepājas partija un "Latvijai un Ventspilij". 2022. gadā LZP un Liepājas partija izstājās no apvienības, taču tās aizstāja LSDSP.
| Zaļo un Zemnieku savienība | |
|---|---|
 | |
| Vadītājs | Armands Krauze |
| Dibināta | 2002. gadā |
| Veidojusies no | LZS LZP |
| Galvenā mītne |  Rīga, Latvija |
| Biedri (2023) | 2310▼[1] |
| Ideoloģija | |
| Politiskā pozīcija | centriski labēja[2] |
| Eiropas filiāles | nav |
| Eiropas Parlamenta grupa | Nepiederoši deputāti |
| Oficiālās krāsas | zaļa |
| 14. Saeima | 16 / 100 |
| Eiroparlaments | 0 / 9 |
| Valdība | 4 / 15 |
| Rīgas dome | 0 / 60 |
| Vadītās pašvaldības | 7 / 43 |
| Mājaslapa | |
| www | |
ZZS bija pārstāvēta Latvijas Republikas valdībās (2002—2011, 2014—2019), pie kam 2004. gadā Ministru kabinetu vadīja Latvijas Zaļās partijas pārstāvis Indulis Emsis, bet no 2016. līdz 2019. gadam — Liepājas partijas pārstāvis Māris Kučinskis. Pēc 2019. gada darbojās opozīcijā. 14. Saeimas vēlēšanās ZZS sastāvā bija Latvijas Zemnieku savienība, "Latvijai un Ventspilij" un LSDSP. Apvienība sasniedza labāku rezultātu nekā iepriekšējās vēlēšanās, un 14. Saeimā ZZS ir pārstāvēta ar 16 deputātiem (otrā lielākā Saeimas frakcija). Kopš 2023. gada septembra apvienība darbojas Evikas Siliņas valdībā.
Vēsture
Apvienību dibināja Latvijas Zemnieku savienība un Latvijas Zaļā partija 2002. gadā pirms 8. Saeimas vēlēšanām.
- 2002.—2004. gadā: pie varas Einara Repšes valdībā
- 2004. gadā: vadīja valdību Induļa Emša valdība)
- 2004.—2016. gadā: pie varas Aigara Kalvīša, Ivara Godmaņa, Valda Dombrovska un Laimdotas Straujumas valdībās
- 2016.—2019. gadā: vadīja valdību (Māra Kučinska valdība)
- no 2019. gada līdz 2023. gadam apvienība darbojās opozīcijā
- no 2023. gada 15.septembra pie varas Evikas Siliņas valdībā
"Sabiedrības par atklātību — Delna" un vairāku mediju veiktā Saeimu balsojumu analīze atklāj norādes par saskaņotu ZZS rīcību ar "Saskaņu".[3] Žurnāla IR 2017. gada vasarā publiskotās oligarhu sarunas atklāj rīcības saskaņošanu starp ZZS pārstāvošo Aivaru Lembergu, Aināru Šleseru un "Saskaņa" līderi Jāni Urbanoviču.[4]
2022. gadā apvienība sāka šķelties — Zaļā partija paziņoja, ka tā vairs nesaredzot iespējas apvienībā sadarboties ar Aivara Lemberga partiju "Latvijai un Ventspilij". Latvijas Zemnieku savienības priekšsēdētājs un ZZS līdzpriekšsēdētājs Armands Krauze gan paziņoja, ka LZP aiziešanai no apvienības ir "cits iemesls". 2022. gada 11. jūnijā LZP kongresā biedru vairākums nobalsoja par izstāšanos no apvienības, tā vietā veidojot kopīgu sarakstu ar Latvijas Reģionu apvienību, uzņēmēja Ulda Pīlēna biedrību "Apvienotais Latvijas saraksts" un Liepājas partiju, kas arī paziņoja par sadarbības ar ZZS pārtraukšanu.[5]
1. jūnijā tika paziņots, ka LZP vietu apvienībā ieņems Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija.[6]
14. Saeimas vēlēšanās ZZS, ko veidoja Latvijas Zemnieku savienība, "Latvijai un Ventspilij" un LSDSP, ar Aivaru Lembergu kā apvienības Ministru prezidenta kandidātu guva labākus panākumus nekā iepriekšējās, iegūstot 16 vietas 14. Saeimā, kas ir otrā lielākā frakcija parlamentā.
Vēlēšanas
Saeimas vēlēšanas
| Gads | Vēlēšanas | Rezultāti (%) | Deputāti | Piezīmes |
|---|---|---|---|---|
| 2002. | 8. Saeimas vēlēšanas | 9,4 | 12 / 100 | |
| 2006. | 9. Saeimas vēlēšanas | 16,71 | 18 / 100 | Sarakstā arī "Latvijai un Ventspilij" |
| 2010. | 10. Saeimas vēlēšanas | 19,68 | 22 / 100 | Sarakstā arī Liepājas partija un "Latvijai un Ventspilij" |
| 2011. | 11. Saeimas vēlēšanas | 12,22 | 13 / 100 | Sarakstā arī Liepājas partija un "Latvijai un Ventspilij" |
| 2014. | 12. Saeimas vēlēšanas | 19,53 | 21 / 100 | Sarakstā arī Liepājas partija un "Latvijai un Ventspilij" |
| 2018. | 13. Saeimas vēlēšanas | 9,91 | 11 / 100 | Sarakstā arī Liepājas partija un "Latvijai un Ventspilij" |
| 2022. | 14. Saeimas vēlēšanas | 12,44 | 16 / 100 | Kopā ar LSDSP |
Eiroparlamenta vēlēšanas
| Gads | Vēlēšanas | Rezultāti (%) | Deputāti | Piezīmes |
|---|---|---|---|---|
| 2004. | 6. Eiropas Parlamenta vēlēšanas | 4,25 | 0 / 9 | |
| 2009. | 7. Eiropas Parlamenta vēlēšanas | 3,72 | 0 / 8 | |
| 2014. | 8. Eiropas Parlamenta vēlēšanas | 8,26 | 1 / 8 | |
| 2019. | 9. Eiropas Parlamenta vēlēšanas | 5,34 | 0 / 8 | |
| 2024. | 10. Eiropas Parlamenta vēlēšanas | 2,28 | 0 / 9 |
Pašvaldību vēlēšanas
Rīgas domes vēlēšanas
| Gads | Vēlēšanas | Rezultāti (%) | Deputāti | Piezīmes |
|---|---|---|---|---|
| 2005. | 2005. gada Rīgas domes vēlēšanas | 2,80 | 0 / 60 | |
| 2009. | 2009. gada Rīgas domes vēlēšanas | 1,98 | 0 / 60 | |
| 2017. | 2017. gada Rīgas domes vēlēšanas | 3,30 | 0 / 60 | |
| 2020. | 2020. gada Rīgas domes vēlēšanas | 4,07 | 0 / 60 |
2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas
Partiju apvienība pašvaldību vēlēšanās piedalījās Ludzas, Līvānu, Kuldīgas, Smiltenes, Rēzeknes, Preiļu, Mārupes, Gulbenes, Aizkraukles, Alūksnes, Dienvidkurzemes, Limbažu, Olaines un Bauskas novadā, kā arī Jelgavā, Jūrmalā un Daugavpilī. Citos novados apvienību veidojošās partijas piedalījās atsevišķi.
| Novads/Pilsēta | Vēlēšanu rezultāts | Deputātu vietas | Piezīmes | |
|---|---|---|---|---|
| Balsis | Procenti | |||
 Jūrmala | 7327 | 50,56 | 8 / 15 | |
 Ludzas novads | 3321 | 48,36% | 8 / 15 | |
 Dienvidkurzemes novads | 4241 | 43,84% | 9 / 19 | |
 Jelgava | 3747 | 32,25% | 6 / 15 | |
 Alūksnes novads | 1034 | 23,33% | 4 / 15 | |
 Limbažu novads | 1896 | 22,64% | 4 / 15 | |
 Mārupes novads | 1684 | 21,05% | 5 / 19 | |
 Gulbenes novads | 907 | 19,02% | 3 / 15 | |
 Līvānu novads | 519 | 16,83% | 2 / 15 | |
 Kuldīgas novads | 981 | 13,34% | 2 / 15 | |
 Smiltenes novads | 625 | 11,47% | 2 / 15 | Kopā ar Latvijas Reģionu apvienību |
 Rēzeknes novads | 730 | 11,30% | 2 / 19 | |
 Preiļu novads | 597 | 9,05% | 1 / 15 | |
 Bauskas novads | 597 | 6,72% | 1 / 19 | |
 Aizkraukles novads | 438 | 5,68% | 1 / 19 | |
 Olaines novads | 122 | 3,28% | 0 / 15 | |
 Daugavpils | 512 | 2,88% | 0 / 15 | |
Literatūra
Mednis I. Partiju laiki Latvijā (1988—2002). — R.: Drukātava, 2007. ISBN 978-9984-798-20-2 — 348.—349. lpp.