Bauskas novads

pašvaldība Latvijā no 2021. gada 1. jūlija
Šis raksts ir par administratīvo vienību Latvijā no 2021. gadā. Par iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu skatīt rakstu Bauskas novads (2009—2021).

Bauskas novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1. jūlijā izveidota Latvijas pašvaldība, kurā tika apvienoti Bauskas novads, Iecavas novads, Rundāles novads un Vecumnieku novads. Robežojas rietumos ar Jelgavas novadu, ziemeļos ar Ķekavas un Olaines novadiem, austrumos un ziemeļos ar Ogres novadu un dienvidos ar Lietuvas Panevēžas apriņķa Biržu rajona un Pasvales rajona pašvaldībām, kā arī Šauļu apriņķa Pakrojas rajona pašvaldību. Novada centrs atrodas Bauskas pilsētā.

Bauskas novads
Bauskas novads Bauskas novads
Bauskas novada karogs Bauskas novada ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Centrs:Bauska
Kopējā platība:[1]2 174,9 km2
 • Sauszeme:2 131,3 km2
 • Ūdens:43,7 km2
Iedzīvotāji (2023):[2]41 272
Blīvums (2023):19,4 iedz./km2
Izveidots:2021. gadā
Domes priekšsēdētājs (2021 - pašlaik):Aivars Okmanis(NA)
Mājaslapa:www.bauska.lv

Teritoriālais iedalījums

Bauskas novada pašvaldības teritorija iedalās 4 apvienībās, apvienību iedalījums ir šāds:

Bauskas apvienība: Bauskas pilsēta, Brunavas pagasts, Ceraukstes pagasts, Codes pagasts, Dāviņu pagasts, Īslīces pagasts, Gailīšu pagasts, Mežotnes pagasts, Vecsaules pagasts;

Iecavas apvienība: Iecavas pilsēta, Iecavas pagasts;

Rundāles apvienība: Rundāles pagasts, Svitenes pagasts, Viesturu pagasts;

Vecumnieku apvienība: Bārbeles pagasts, Kurmenes pagasts, Skaistkalnes pagasts, Stelpes pagasts, Valles pagasts, Vecumnieku pagasts.

Bez no kādreizējā Aizkraukles rajona pievienotajiem Kurmenes un Valles pagastiem Bauskas novada teritorija sakrīt ar agrākā Bauskas rajona teritoriju, kāda tā bija 2009. gadā.

Daba

Bauskas novads atrodas Zemgales līdzenuma austrumdaļā, ZA nomale ir Viduslatvijas nolaidenuma DR mala. Teritorija galvenokārt līdzena, Skaistkalnes un Taurkalnes apkaimē pauguraina.[3] Augsnes — galvenokārt auglīgas velēnu karbonātu augsnes uz bezakmeņu māla pamatnēm, arī velēnu podzolētās, novada ZA daļā biežāk smilšainas un smilšmāla podzolētās augsnes.[3] Derīgie izrakteņi: dolomīts (Mežotne, Gulbji), ģipsis (Skaistkalne), māls (Mežotne), saldūdens kaļķieži (Pellaju purvs), kūdra (lielākie kūdras purvi — Briģu, Lādzēnu).[4]

Vidējā temperatūra janvārī -5 °C, jūlijā 17 — 17,5 °C. Nokrišņi 500-650 mm gadā. Klimats nedaudz siltāks un sausāks par vidējo Latvijā.[3] Meži 1981. gadā aizņēma 30% toreizējā Bauskas rajona teritorijas,[4] vairums mežu atrodas novada austrumos un ziemeļaustrumos (Taurkalnes un Misas skujkoku masīvi).[3]

Upes

Gandrīz visa novada teritorija atrodas Lielupes baseinā. Lielākās upes: Lielupe, tās satekupes Mēmele un Mūsa, pietekas Iecava, Misa, Īslīce, Svitene.[4]

Ūdenstilpes

Ezeru novadā maz, lielākie — Taurkalnes Aklais ezers (0,24 km²) un Zāļezers (0,3 km²). Mākslīgās ūdenskrātuves — Lādzēnu dīķi (kopplatība 2,6 km²), Arves ezers kopā ar Beibežu dīķi (1 km²), Ozolaines dīķis (0,7 km²), Staņķu dzirnavu ezers (0,23 km²).

Vēsture

Teritorijas apdzīvotība konstatēta kopš 5. gadu tūkstoša p.m.ē. Mūsu ērā to šķērsoja tirdzniecības ceļi pa Lielupi un Klaipēdas-Pleskavas ceļš. 13. gadsimtā novadā notika daudzas kaujas starp krustnešiem, zemgaļiem un lietuviešiem, pēc zemgaļu atkāpšanās uz Lietuvu sadursmes turpinājās starp Livonijas Konfederāciju un Lietuvas lielkņazisti.[4]

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[5]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
196746 948—    
197952 731+12.3%
GadsIedz.±%
198956 755+7.6%
200054 855−3.3%
GadsIedz.±%
201147 104−14.1%
202141 314−12.3%
Lielākās apdzīvotās vietas
N#NosaukumsStatussPagastsIedzīvotāju
skaits (2021)[6]
1.BauskaPilsēta-10 397
2.IecavaPilsēta-5736
3.VecumniekiCiemsVecumnieku2053
4.RītausmasCiemsĪslīces1236
5.UzvaraCiemsGailīšu988
6.BērzkalniCiemsĪslīces847
7.PilsrundāleCiemsRundāles697
8.MisaCiemsVecumnieku690
9.SkaistkalneCiemsSkaistkalnes602
10.CodeCiemsCodes567

Nacionālais sastāvs

Bauskas novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2023. gadā[7]
Latvieši (32305)
  
78.3%
Krievi (3522)
  
8.5%
Lietuvieši (1976)
  
4.8%
Baltkrievi (1123)
  
2.7%
Ukraiņi (896)
  
2.2%
Poļi (432)
  
1.0%
Čigāni (59)
  
0.1%
Igauņi (14)
  
0.0%
Ebreji (6)
  
0.0%
Cita un neizvēlēta (939)
  
2.3%

Pašvaldība

Tautsaimniecība

Izglītība

Bauskas novadā atrodas kopā 32 izglītības iestādes:[8]

  • 19 vispārējās izglītības iestādes;
  • 7 pirmsskolas izglītības iestādes;
  • 6 profesionālās ievirzes izglītības iestādes.

Sports

Kultūra

Reliģija

Ievērojami novadnieki

Ievērojamas vietas

Apskates objekti

Rundāles pils, Bauskas pils, Kaucmindes muiža, Skaistkalnes katoļu baznīca,[3] Bauskas vecpilsēta, novadpētniecības muzejs un motormuzejs, Trušu pilsētiņa Bauskā, brīvdabas muzejs “Ausekļa dzirnavas”, Mežotnes pils un pilskalns, Jumpravmuižas parks, orientēšanās poligons Vecumniekos.[9]

Aizsargājami dabas objekti

Bārbeles sērūdeņraža avots, Skaistkalnes karsta kritenes, Zaļezera purvs, Paņemūnes meži, Vāveres ezers, Seržu tīrelis, Kalēju tīrelis, Iecavas un Mežotnes parki, Stelpes dendroloģiskie stādījumi u. c.

Sadraudzības pašvaldības

Bauskas novadm ir 18 sadraudzības pašvaldības:[8]

Attēlu galerija

Atsauces

Ārējās saites

Skatīt arī