Kaspars Dāvids Frīdrihs (vācu: Caspar David Friedrich; dzimis 1774. gada 5. septembrī, miris 1840. gada 7. maijā) bija vācu romantisma ainavu gleznotājs. Viņš tiek uzskatīts par sava laika nozīmīgāko vācu mākslinieku.
Studēja Kopenhāgenā, vēlāk apmetās Drēzdenē. Sākotnēji gleznoja ar akvareļiem, sēpiju un topogrāfiskos zīmējumus, vēlāk pievērsās eļļas krāsām. K. D. Frīdriha gleznotās ainavas bija melanholiskas.[1]
Dzīves nogali Frīdrihs pavadīja aizmirstībā, un interese par viņa darbiem atkal parādījās tikai 20. gadsimtā. Gadsimta divdesmitajos gados Frīdrihu "atklāja" ekspresionisti. Idejas no viņa smēlās arī sirreālisti un eksistenciālisti. Frīdrihs kļuva īpaši populārs vienlaicīgi ar nacisma ietekmes palielināšanos, tāpēc pēc kara tikai septiņdesmitajos gados atkal ieņēma savu vietu kā viens no romantisma redzamākajiem māksliniekiem Vācijā un pasaulē.
