Ostlandes vieta Eiropas kartēOstlandes četru ģenerālapgabalu administratīvais iedalījumsIgaunijas (Estland), Latvijas (Lettland) un Lietuvas (Litauen) ģenerālapgabali ar vāciskajiem vietvārdiem (1942)Alfrēds Rozenbergs kopā ar Ostlandes reihskomisariāta vadību svinīgā pasākumā Dobeles pilsdrupās (1942). No kreisās: Oto-Heinrihs Drehslers, Hinrihs Loze, Alfrēds Rozenbergs, Valters fon Mēdems
1941. gada jūlijā Ādolfs Hitlers izdeva rīkojumu Lietuvas, Latvijas, Igaunijas, kā arī baltkrievu apdzīvotās teritorijas vietā izveidot jaunu reihskomisariātu ar nosaukumu Ostlande.[1]
Ostlandes reihskomisariāts pastāvēja no 1941. gada 25. jūlija līdz 1944. gada 8. septembrim. Sākotnēji tā pārvaldes centrs bija Kauņa, bet no 1941. gada 1. septembra — Rīga.
Pirms Baltijas valstu okupācijas 1941. gada vasarā ieņemto Austrumu apgabalu reihsministrs Alfrēds Rozenbergs vēlējās viņam padoto teritoriju nosaukt par Baltenlandi, tomēr vēlāk piekāpās tai pievienot arī Baltkrieviju.Ostlandes teritorija bija sadalīta četros ģenerālapgabalos (Generalbezirke), kurus vadīja ģenerālkomisāri:
1942. gada 26. martā Vācijas reiha Ārlietu ministrijas izdotajā "Memorandā par Okupēto austrumu apgabalu reihskomisariātu" bija plānots četriem etnogrāfiskajiem ģenerālapgabaliem pievienot arī plašas teritorijas Krievijas rietumu apgabalos ar nolūku "paplašināt Viduseiropas priekštelpu".[2]
Igaunijas, Latvijas un Baltkrievijas, bet ne Lietuvas, ģenerālapgabalu robežas bija plānots paplašināt uz austrumiem aiz to etnogrāfiskajām robežām krievu apdzīvotajās teritorijās. Igaunijas ģenerālapgabala teritorija bija paredzēta 110 tūkstošus km2 liela ar 2,5 miljoniem iedzīvotāju, Latvijas ģenerālapgabala teritorija 112 tūkstošus km2 liela ar 3 miljoniem iedzīvotāju, Lietuvas ģenerālapgabala teritorija 65 tūkstošus km2 liela ar 3 miljoniem iedzīvotāju un Baltkrievijas ģenerālapgabala teritorija 225 tūkstošus km2 liela ar 8—9 miljoniem iedzīvotāju.
Reāli Ostlandes civilā pārvalde netika paplašināta uz austrumiem no četriem etnogrāfiskajiem ģenerālapgabaliem, krievu apdzīvotie apgabali bija pakļauti militārajai pārvaldei.
August Leppä: Deutsche Einheiten im Raum Ostland 1941—1945. Heide 1987, DNB (vāciski)
Tôviyyā Friedman (Hrsg.): SS-Obergruppenführer Friedrich Jeckeln. Haifa 1997, DNB (vāciski)
Tôviyyā Friedman (Hrsg.): Die drei SS- und Polizeiführer im Ostland. Haifa 1998, DNB (vāciski)
Wolfgang Benz (Hrsg.): Einsatz im „Reichskommissariat Ostland“. Berlin 1998, ISBN 3-932482-01-8 (vāciski)
Heinz Boberach (Hrsg.): Regimekritik, Widerstand und Verfolgung in Deutschland und den besetzten Gebieten. K.G.Saur, München 2003, ISBN 3-598-34418-X. (Dokumenti vāciski)