Polijas—Lietuvas kopvalsts administratīvais iedalījums (1569—1795) balstījās uz vēsturiskajiem reģioniem, kas pamazām bija iekļauti federatīvās Polijas-Lietuvas kopvalsts sastāvā. Galvenās sastāvdaļas bija Polijas karaļvalsts (saukta "Kronis"), kas savukārt sastāvēja no divām provincēm - Lielpolijas un Mazpolijas, un Lietuvas dižkunigaitija, kā arī Pārdaugavas Livonijas hercogiste, kas pēc 1582. gada bija Polijas un Lietuvas kopēja domīnija. Kopvalstī nebija integrētas lēņa teritorijas - Kurzemes un Zemgales hercogiste, Prūsijas hercogiste, Lauenburga un Bītova, kas saglabāja pilnīgu suverenitāti iekšlietās un nosacītu patstāvību ārlietās.
Kopvalsts Polijas un Lietuvas daļas bija sadalītas vaivadijās (poļu: województwo, latīņu: palatinatus), kurām bija savs parlaments (seimiks) un pašpārvalde. Vaivadijas bija iedalītas apriņķos (powiaty) vai zemēs (ziemia). Izņēmums bija Žemaitijas seņūnija un Inflantijas vaivadija, kas bija sadalītas traktos.
1598.-1620. gadā bija iedalīta trīs vaivadijās:
1620.-1772. gadā no Cēsu vaivadijas atliekām izveidoja