Šarlruā
Šarlruā (franču: /nīderlandiešu: /vācu: Charleroi) ir Beļģijas pilsēta valsts dienvidrietumu daļā, Valonijā, pie Sambras upes. Atrodas 50 kilometrus uz dienvidiem no Briseles, Ardēnu priekškalnēs. Lielākā Valonijas pilsēta. Atrodas apvidū, kurā vēsturiski attīstījusies kalnu un smagā rūpniecība. Arī mūsdienās pilsētas apkārtnē redzami milzīgi terikoni — nevērtīgo iežu kalni no šahtām.
| Šarlruā | |
|---|---|
| Pilsēta | |
| Charleroi | |
 Skats uz Šarlruā no augšas | |
  Šarlruā | |
| Koordinātas: 50°24′N 04°26′E / 50.400°N 4.433°E 04°26′E / 50.400°N 4.433°E | |
| Valsts |  Beļģija |
| Reģions |  Valonija |
| Province | Eno |
| Pirmo reizi minēta | 9. gadsimtā |
| Dibināta | 1666. |
| Platība | |
| • Kopējā | 102,08 km2 |
| Iedzīvotāji (2018)[1] | |
| • kopā | 201 816 |
| • blīvums | 1 997,2/km² |
| Laika josla | CET (UTC+1) |
| • Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) |
| Pasta kodi | 6000, 6001, 6010, 6020, 6030–6032, 6040–6044, 6060, 6061 |
| Mājaslapa | www |
 Šarlruā Vikikrātuvē | |
Vēsture
Pilsēta dibināta 1666. gadā kā spāņu cietoksnis un tika nosaukts Spānijas karaļa Karlosa II vārdā.
1693., 1746. un 1794. gadā pilsētu ieņēma franči. Pirms Vaterlo kaujas pilsētā uzturējās Napoleons.
Jau pirms 2000 gadiem pilsētas apkārtne bija pazīstama kā dzelzs rūdu un ogļu ieguves rajons, tāpēc 19. gadsimta sākumā Šarlruā kļuva par vienu no rūpnieciskās revolūcijas centriem Eiropā. Attīstījās ogļu ieguve, metalurģiskā un stikla rūpniecība. Kaut arī pēdējā ogļu šahta tika slēgta 1984. gadā, vēl aizvien Šarlruā ir viens no Eiropas lielākajiem smagās rūpniecības centriem.
20. gadsimta 90. gados Šarlruā kļuva bēdīgi slavena kā maniaka Marka Ditrū mītnes vieta.
Cilvēki
Šarlruā dzimuši:
- Žoržs Lemetrs (Georges Lemaître) (1894-1966) - astronoms, matemātiķis un katoļu mācītājs
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Šarlruā.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)