Lucavsala

Lucavsala ir vidēji liela sala Daugavas lejteces augšējā paplašinājumā starp Mazo Daugavu, kas to atdala no Zaķusalas, un Bieķengrāvi, kas salu atdala no Pārdaugavas krasta. Lucavsalas garums 2 km, platums 1 km. Tās izteikti līdzenā reljefa augstums pārsvarā ir 2—3 metri v.j.l., bet salas D piekraste ir nedaudz zemāka, kur zemes virsmas augstums pārsvarā ir līdz 1 metram v.j.l. Salas visaugstākā daļa (līdz pat 9 metriem v.j.l.) ir ap Salu tilta mākslīgi veidoto uzbērumu. Lucavsalu ieslīpi šķērso pārpurvoti 50—70 metru plati pazeminājumi ar dūņainiem aizaugušiem ezeriņiem (bijušo Daugavas atteku gultnes). Lucavsalu no virspuses sedz nevienāda biezuma (0,5—1,5 metri) mālsmilts un māla nogulumi, dziļāk — aluviālas smalkas un vidēji rupjas smiltis (6—8 metri).^[1]

Senākā vēsture

Lucavsala rakstos minēta jau 1559. gadā, kad Livonijas ordeņa mestrs to dāvāja savam vasalim.^[2] Blakus gar Bieķengrāvi stiepās garā un šaurā Jumpravsala, kas viduslaikos piederēja cisterciešu sieviešu klosterim vecpilsētā, no šī laika cēlies salas nosaukums (vāciski — Jungfrau, latviski — jumprava / jaunava) līdz pat Latvijas brīvvalsts nodibināšanai pilsētai piederēja tikai Jumpravsalas zemes, tās augstākajā vietā jau kopš 17. gadsimta atradās Lucavmuiža. Pārēja Lucavsalas daļa nepiederēja pilsētai, tā bija brīva bruņinieku muiža. Dārziņi atradās Daugavas augšgalā un gar Bieķengrāvi. 17. gadsimtā, uz vienas no saliņām, kas tagad veido Lucavsalu, dzīvojis Klāss Lucauss, no viņa uzvārda cēlies salas nosaukums (Lutzausholm).

18. gadsimtā — 20. gadsimtā

Mazās Daugavas krastā, blakus Lucavsalas muižai atrodas piemineklis Krievijas caristes armijas karavīriem. 1701. gada jūlijā Spilves pļavās notika Daugavas kauja, kuras gaitā zviedri Kārļa VII vadībā sakāva sakšus un krievus, kas bija izkārtojušies Daugavas kreisajā krasta no Spilves pļavām līdz Katlakalnam. 10. jūlijā, galvenajam karaspēkam atkāpjoties no kaujas lauka, 298 Krievijas armijas karavīru kapteiņa Šlipenbaha vadībā Lucavsalā palika ielenkumā.^[3] Garnizons uzsāka nevienlīdzīgu kauju, daudzi krievu un zviedru karavīri krita un turpat salā tika apbedīti. Par godu traģiskā notikuma 190. gadadienai Krievijas impērijas valdība nolēma Lucavsalā, blakus Lucavmuižiņai, novietot pieminekli. 1891. gadā Rīgas pilsētas valde pēc ģenerālleitnanta Zinovjeva iniciatīvas organizēja pieminekļa celtniecību.^[4] Pēc civilinženiera B. Epingera projekta no Somijas granīta blokiem Lucavsalā uzcēla 6 metrus augstu pēc formas pareizticīgo kapelai līdzīgu pieminekli, tā skaldnēs attēlots pareizticīgo krusts, Pētera I monogramma ar gadskaitli 1701, Aleksandra III monogramma ar pieminekļa celšanas datējumu 1891. Veltījuma teksts krievu valodā uz pieminekļa pakājes vēsta: "1891. gadā šo pieminekli uzcēla par labklājīgiem ziedojumiem un pēc Vidzemes Ģenerālleitnanta Zinovjeva rīkojuma. 1701. gada 10. jūlijā salas aizstāvēšanā varonīgi kritušo 400 krievu karavīru piemiņai."

Rīgas pilsētas teritorijā Lucavsala tika iekļauta 1904. gadā. Lucavsalas pašreizējā platībā izveidojusies 18.—19. gadsimtā, sākotnēji tās vietā bija četras piecas mazākas saliņas, 18.—19. gadsimtā, pēc krasta aizsardzības dambju būves inženiera Veismaņa vadībā un Daugavas gultnes bagarēšanas Lucavsala saplūda ar šauro un garo Jumpravsalu. 20. gadsimtā Lucavsalas Ziemeļrietumu galu joprojām dēvēja par Jumpravsalu.

21. gadsimts

21. gadsimta sākumā ik pa laikam izskanēja, kā kāda kompānija ir iecerējusi Lucavsalā attīstīt dzīvokļu, biroju vai sabiedrisko ēku kompleksus.^[5][6] 2002. gadā parādījās pat informācija, ka Rīgas dome atbalstījusi zemesgabala Lucavsalā rezervēšanu Latvijas Hokeja federācijas (LHF) vajadzībām Pasaules čempionāta rīkošanai 2006. gadā, lai tur varētu uzbūvēt hokeja halli.^[7] Tomēr Arēna Rīga tika uzbūvēta Skanstē. 2005. gada jūnijā durvis vēra jauns A/S "Rautakesko" (pēc tam K-rauta un tagad K-Senukai) būvmateriālu tirdzniecības centrs, kura platība ir 21 606 m².^[8][9] 2005. gada sākumā parādījās informācija, ka Latvijas lielākos būvniekus apvienojošās SIA "Lucavsala" izstrādātajā attīstības priekšlikumā paredzēts Lucavsalā veidot darījumu centru un plašu dzīvojamo fondu. Lucavsalu tika iecerēts pārvērst par "pilsētu pilsētā", kas atslogotu Rīgas vēsturisko centru no tam nepiemērotām funkcijām. Paredzēts saglabāt arī zaļo teritoriju — veidot jaunus kanālus, parkus un bulvārus.^[10] Tomēr projekta īstenošana tā arī netika uzsākta.

2011. gadā Rīgas dome pieņēma lēmumu mazdārziņu vietā īstenot Lucavsalas labiekārtošanas projektu, salas ziemeļu daļā aptuveni 11 hektāru platībā tika plānots ierīkot atpūtas zonu, rotaļu laukumus bērniem, kā arī pludmales zonu ar iespējām atpūsties pie ūdens.^[11] Darbi tika sākti 2011. gada novembrī. Plānota teritorijas labiekārtošana, tajā skaitā Lucavsalas atpūtas parka un skeitparka ierīkošana, zāliena ierīkošana, skriešanas takas izveide, piebraucamā ceļa uzlabošana, pludmales volejbola laukuma ierīkošana, šķembu klājuma laukuma ierīkošana, Mazās Daugavas upes gultnes izpēte pie salas smilšainā krasta, guļbaļķu solu ar galdiem un atkritumu urnām uzstādīšana, bērnu laukuma aprīkošana u.c. darbi. Parka iekārtošanā tika plānots investēt apmēram 600 000 latu.^[12][13]

• Salas
• Zemgales priekšpilsēta

• Izmantoti materiāli no Rīgas domes pilsētas attīstības departamenta mājas lapas.
• Izmantoti materiāli no Rīgas pašvaldības portāla.

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Lucavsala.
• Lucavsala portālā Cita Rīga