1957. gads Latvijā

Janvāris

• 4. janvāris — ar Latvijas PSR Augstākās padomes 1957. gada 4. janvāra dekrētu, par sīkiem huligāniskiem pārkāpumiem, vainīgos varēja aizturēt un izmantot spaidu darbos laika posmā no 3 līdz 15 diennaktīm. Turklāt visiem aizturētajiem tika nogriezti mati.^[1]
• 7. janvāris — Pļaviņu sastāvā iekļāva Gostiņus.
• Janvārī iznāca pirmais žurnāla "Dadzis" numurs.^[2]

Jūlijs

• 1. jūlijs — Krāslavas pagastā Aišpuros, Volksnas ezera dienvidu krastā tiek atrastas latgaļu vēlā dzelzs laikmeta senlietas un cilvēki kauli.
• 21. jūlijs — tika atklāts Oktobra tilts (tagad Akmens tilts) pār Daugavu, Rīgā.^{[P 1]}

Septembris

• Tika dibināts Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs, kas visus Padomju gadus bija pirmais un vienīgais tāda tipa muzejs PSRS.^[3]
• Sāka iznākt reklāmas izdevums "Rīgas kinoekrāni".^[3]

Oktobris

• 1. oktobris — iznāca laiksraksts Rīgas Balss pirmais numurs.^[4] Tā bija pirmā vakara avīze pēckara Latvijā.^[1]

Novembris

• 5. novembris — no Mangaļiem uz Vecāķiem sāka kursēt pirmais Rīgas Vagonu rūpnīcā ražotais elektrovilciens.

Nezināms datums

• Rīgas autobusu virsbūvju rūpnīcā eksperimentālā kārtā tika radīts jauns desmitvietīgs mikroautobuss RAF-10 "Festivāls".^[1]
• Latvijā parādījās pirmie Moskvič otrās paaudzes automobiļi.^[1]
• Komponista Ringolda Ores vadībā tika dibināts Rīgas estrādes orķestris. Tā sastāvā bija tādi mūziķi, kā saksofonists un klarnetists Gunārs Kušķis, bundzinieks Harijs Brando, kontrabasists Egīls Švarcs, pianists Raimonds Pauls.
• Fabrika Laima uzsāka šokolādes konfekšu ar liķiera pildījumu "Prozit" ražošanu.

Mākslas filmas

• "Kā gulbji balti padebeši iet" (režisors Pāvels Armands) ^[5]
• "Nauris" (režisors Leonīds Leimanis)
• "Rita" (režisors Ada Neretniece)
• "Zvejnieka dēls" (režisors Varis Krūmiņš) ^{[P 2]}

• 16. janvāris — Jurijs Andrejevs, futbolists, treneris
• 22. janvāris — Žoržs Tikmers, airētājs, sporta funkcionārs
• 15. februāris — Aleksejs Froļikovs, hokejists (miris 2020. gadā)
• 28. februāris — Raimonds Graube, ģenerālis, NBS komandieris
• 4. marts — Aivars Borovkovs, jurists un uzņēmējs, Latvijas Juristu biedrības prezidents
• 5. marts — Uģis Grūbe, jurists (miris 2022. gadā)
• 8. aprīlis — Sarmīte Ēlerte, žurnāliste un politiķe
• 18. aprīlis - Ivars Brīvers, ekonomists, profesors (miris 2020. gadā)
• 21. aprīlis — Mariss Andersons, sporta žurnālists, sporta komentētājs un politiķis (miris 2021. gadā)
• 1. maijs — Kaspars Dimiters, mūziķis
• 17. maijs — Nikolajs Gudaņecs, rakstnieks, dzejnieks
• 2. jūnijs — Aldons Vrubļevskis, sporta funkcionārs
• 12. jūnijs — Žoržs Siksna, dziedātājs
• 17. jūnijs — Uģis Prauliņš, komponists, mūziķis
• 28. jūlijs — Inta Gorodecka, televīzijas režisore (mirusi 2023. gadā)
• 4. augusts — Valdis Valters, basketbolists, treneris
• 17. septembris — Andris Piebalgs, politiķis
• 18. septembris — Katrīne Pasternaka, teātra aktrise
• 14. oktobris — Vladimirs Makarovs, politiķis un vēsturnieks
• 4. decembris — Indulis Bērziņš, vēsturnieks, politiķis, diplomāts

• 1. janvāris — Tija Banga, aktrise (dzimusi 1882. gadā)
• 27. februāris — Frīdrihs Skujiņš, arhitekts (dzimis 1890. gadā)
• 7. marts — Jēkabs Alksnis, ķirurgs (dzimis 1870. gadā)
• 4. maijs — Pēteris Voldemārs Pommers, virsnieks (dzimis 1894. gadā)

• Latvija
• Latvijas vēsture
• Latvijas klimats

Piezīmes

Atsauces