1964. gads Latvijā

• 1964. gadā Rīgas Traumatoloģijas un ortopēdijas zinātniski pētnieciskā institūta bērnu klīniskajā slimnīcā tika uzcelts operāciju bloks, kas sekmēja sirds ķirurģijas attīstību republikā. 1964. gadā pirmo reizi Padomju Savienībā Bērnu ķirurģijas klīnikā tika uzsāktas sirds operācijas ar mākslīgo asinsriti.^[1]
• Tika uzsākta jauna dzīvojamā masīva Purvciems celtniecība.
• Tika uzsākts darbs pie Latvijas PSR mazās enciklopēdijas veidošanas. Enciklopēdijas galvenais redaktors bija akadēmiķis Vilis Samsons un pirmais sējums nāca klajā 1967. gadā.
• Visā Padomju Savienībā un arī Latvijā aizsākās valstiski atbalstīta "Auto Stop" kustība.^[2]
• Tika uzsākta Rīgas apvedceļa būvniecība.^{[P 1]}
• Tika elektrificēts dzelzceļa posms Ķemeri—Tukums.^[3]

Jūlijs

• 10. jūlijs — tika uzsākti arheoloģiskie izrakumi Madonas rajona Indrānu pagastā, kur tika atklāta Aboras apmetne, kas tiek uzskatīta par vēlā neolīta un vēlā bronzas laikmeta dzīvesvietu. Tajā tika atrastas apbūves paliekas, keramika, kaula un raga medību piederumi, kā arī ikdienā lietojami priekšmeti. Tāpat tika atrastas apbedījuma vietas.
• 21. jūlijs — Rīgā, Barona un Revolūcijas (tagad - Matīsa) ielu krustojumā tika atklāts bērnu preču tirdzniecības centrs Bērnu pasaule.

Septembris

• 1. septembris — dibināta Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte.
• 6. septembris — Emīlija Sonka kļuva par pasaules čempioni riteņbraukšanā sievietēm šosejā. Sacesības norisinājās Francijas pilsētā Salanšā. Trases garums bija 58 km un braucienā startēja 28 riteņbraucējas.^[4][5]

Oktobris

• 14. oktobris — 1964. gada Vasaras Olimpiskajās spēlēs Tokijā šķēpmetējs Jānis Lūsis savu šķēpu aizmeta 80,57 metru tālumā un ieguva olimpiādes bronzas medaļu.

Nezināms datums

• Tika atvērts veikals "Sakta" Ļeņina un Merķeļa ielu stūrī.
• Ekspluatācijā tika nodota Rīgas autoosta.^[6]
• Tika dibināta Latvijas komiteja kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs.
• Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas terminoloģijas komisijas vadībā tika publicēta pirmā fizisko terminu vārdnīca.^[7]

Mākslas filmas

• "Cielaviņas armija" (režisors Aleksandrs Leimanis) ^[8]
• "Kapteinis Nulle" (režisors Leonīds Leimanis)
• "Līdz rudenim vēl tālu" (režisors Aloizs Brenčs)

Muzikālās filmas

• "Cara līgava" (režisors Vladimirs Gorikers)

Dokumentālās filmas

• "Baltija" (režisors Laimons Gaigals) — Ceļojums pa Baltijas republiku galvaspilsētām — Tallinu, Rīgu, Viļņu
• "Dzīvā olbaltumvielu fabrika" (režisors M. Edelmans, E. Spriņģis)
• "Galvenais virziens" (režisors Doloresa Hmeļņicka) — Par lopkopības attīstības virzieniem Latvijas PSR.
• "Ja gribi būt vesels" (režisors Rostislavs Gorjajevs) — Par fizisko kultūru skolā
• "Kā es pavadīju vasaru" (režisors Biruta Veldre) — Par bērnu dzīvi pilsētas pionieru nometnē.
• "Latviešu strēlnieki" (režisors Hermanis Šuļatins) — Filma par latviešu sarkano strēlnieku cīņas gaitām. Par J. Fabriciusu, S. Nahimsonu, J. Daņiševski, J. Vācieti, K. Pētersonu.
• "Lielums (Rainis)" (režisors Ivars Kraulītis) — Filma veltīta latviešu dzejniekam, 1905. gada revolūcijas tribūnam Jānim Rainim.
• "Mākslinieki" (režisors Irina Masa)
• "Mehāniskā ūdenskrātuve nosusināmās zemēs" (režisors E. Spriņģis) — Par meliorācijas metodi, kas tiek pielietota Kaļiņingradas apgabalā.
• "Mendeļejeva iela" (režisors Irina Masa) — Par kīmiķu pilsētiņas Olaines dzimšanu — 1964. gada pavasarī.
• "Mums par viņiem jāatbild" (režisors Rostislavs Gorjajevs) — Par alkohola ietekmi uz pēcnācējiem.
• "Pakāpeniska meža ciršana" (režisors Gunārs Piesis) — Par meža atjaunošanu dabīgā ceļā.
• "Pārliecinoši fakti" (režisors Ada Armīda Neretniece) — Par darba vingrošanu.
• "Polimeri un dārzeņi" (režisors Biruta Veldre) — Par agro dārzeņu audzēšanu kolhozā " Ādaži".
• "Rīgas jūrmala" (režisors Mihails Poseļskis)
• "Rudens balāde" (režisors Varis Krūmiņš) — Poētisks stāsts par Piebalgu.
• "Sardze" (režisors Doloresa Hmeļņicka) — Par lielo un draudzīgo kuģa komandu "Sena" (?), kas pārvadā kravas no Ventspils uz Holandi, Beļģiju, Dāniju.
• "Tā Kunga vārdā" (režisors Laimons Gaigals) — Par tiesas procesu Viesītē, par reakcionāras sektas būtību (piecdesmitnieki).
• "Tas jāprot katram" (režisors Ivars Kraulītis)
• "Uzbrukums okeānam" (režisors Aleksandrs Gribermans)
• "Viņi satikās Ženēvā" (režisors Moisejs Šneiderovs) — Par sportistu—motociklistu tikšanos Starptautiskajā tūristu salidojumā Ženēvā.

Pasūtījuma filmas

• "Lidmašīna un cilvēki" (režisors Varis Krūmiņš) — Civilās aviācijas min. pasūtījums — Par drošības tehnikas noteikumiem civilās aviācijas lidmašīnu apkalpošanā.
• "Uz intensifikācijas ceļa" (režisors Laimons Gaigals) — Par piena produktu palielināšanu sovhozā "Bauska".

• 31. janvāris — Nils Muižnieks, politologs, politiķis
• 5. februāris — Modris Lujāns, politiķis (miris 2022. gadā)
• 14. februāris — Ģirts Ķesteris, aktieris
• 14. marts — Edgars Kramiņš, muzikālā teātra aktieris, režisors, vokālais pedagogs un sabiedriskais darbinieks
• 28. februāris — Rihards Dubra, komponists
• 25. marts — Kārlis Muižnieks, basketbolists un treneris
• 4. aprīlis — Normunds Grostiņš, sabiedriskais darbinieks, politiķis
• 4. maijs — Igors Miglinieks, basketbolists un treneris
• 12. jūnijs — Ina Gudele, politiķe
• 28. septembris — Mārtiņš Roze, politiķis (miris 2012. gadā)
• 27. oktobris — Juris Maklakovs, ģenerālmajors
• 21. novembris — Inguna Sudraba, ekonomiste
• 13. decembris — Arturs Krišjānis Kariņš, politiķis

• 28. februāris — Mārtiņš Peniķis, ģenerālis (dzimis 1874. gadā)
• 12. aprīlis — Jānis Tīdemanis, gleznotājs (dzimis 1897. gadā)
• 10. jūlijs — Fēlikss Cielēns, jurists, politiķis (dzimis 1888. gadā)
• 2. septembris — Jānis Liepiņš, gleznotājs (dzimis 1894. gadā)
• 7. decembris — Leo Kokle, gleznotājs (dzimis 1924. gadā)

• Latvija
• Latvijas vēsture
• Latvijas klimats

Piezīmes

Atsauces