2004. gada vasaras olimpiskās spēles

Atēnas par 2004. gada olimpisko spēļu mājvietu tika izvēlētas 1997. gada 5. septembrī Starptautiskās Olimpiskās komitejas 106. sanāksmē, kas notika Lozannā. Grieķijas galvaspilsēta pārspēja Romu, Keiptaunu, Stokholmu un Buenosairesu. Vēl pieteikušās bija, bet līdz finālbalsojumam netika: Stambula, Lille, Riodežaneiro, Sanhuana, Seviļa un Sanktpēterburga.^[3]

2004. gada vasaras olimpisko spēļu rīkotājpilsētas izvēles balsošanas rezultāti
Pilsēta	Valsts	1. kārta	Pārbalsošana	2. kārta	3. kārta	4. kārta
Atēnas	Grieķija	32		38	52	66
Roma	Itālija	23		28	35	41
Keiptauna	Dienvidāfrika	16	62	22	20
Stokholma	Zviedrija	20		19
Buenosairesa	Argentīna	16	44

2004. gada 13. novembrī Grieķijas valdība paziņoja kopējās izmaksas par olimpisko spēļu organizēšanu - 8,954 miljardi eiro, cenā iekļaujot arī izdevumus par drošību, kas sastādīja 1,08 miljardu.^[4] NBC Universal kompānija samaksāja SOK 793 miljonus ASV dolāru par tiesībām olimpiādi translēt ASV, tā bija rekordliela summa.^[5] Starp sešiem "NBC Universal" televīzijas kanāliem (NBC, CNBC, MSNBC, Bravo, USA Network un Telemundo) olimpiskās spēles tika pārraidītas 24 stundas diennaktī, septiņas dienas nedēļā.

Pēc 2001. gada 11. septembrī notikušajiem teroraktiem izskanēja bažas, ka teroristi varētu apdraudēt arī olimpiādes darbību. Grieķi tādēļ palielināja naudas summu, kas veltīta drošības nodrošināšanai. Atēnās un visos olimpiskajos objektos patrulēja aptuveni 70 000 policistu. Pēc grieķu lūguma arī Eiropas Savienība un NATO palīdzēja drošības jautājumos.

Kad SOK izrādīja pretenzijas pret olimpisko objektu celtniecības ātrumu, tika izveidota jauna organizatoriskā komiteja, tās prezidents - Džianna Angelopuloss-Daskalaki. Viņa vadībā līdz olimpiādes sākumam tika uzbūvētas vienas no modernākajām sporta celtnēm pasaulē.

Celtniecība

Tā kā līdz pat 2004. gada maija beigām vairāku celtņu pabeigšana kavējās, organizatori nolēma peldēšanas centram jumtu nebūvēt. Tiesa, jau pašā sākumā jumts nebija obligāta prasība. Olimpiskais stadions, vieta, kur organizēja atklāšanas un noslēguma ceremonijas, tika nodots eksplutācijā tikai divus mēnešus pirms olimpiādes sākuma. Šim stadionam bija elegants stikla jumts, ko dizainēja spāņu arhitekts Santjago Kalatrava. Viņš bija arī velodroma dizaina autors.

Infrastruktūras daļas, piemēram, tramvaja līnija, kas savieno Atēnu dienvidu daļu ar pilsētas centru, pat divus mēnešus pirms spēļu sākuma kavējās. Pēdējā brīža steiga bija viena no lielākajām olimpisko spēļu vēsturē. Lai gan viss liecināja par pretējo, grieķi uzstājīgi turpināja sacīt, ka visu paspēs laikā. Tā arī notika - jūlijā un augustā visas celtnes bija gatavas lietošanai. Augustā oficiāli tika pabeigts un nodots ekspluatācijā olimpiskais stadions.

Būvniecības laikā dzīvību zaudēja 14 cilvēki, lielākā daļa no viņiem nebija no Grieķijas.^[6]

Jau kopš 1968. gada ziemas olimpiskajām spēlēm Grenoblē, Francijā neatņemama olimpiādes sastāvdaļa ir talismani. Atēnu olimpiskajām spēlēm bija divi oficiālie talismani - Atēna un Fivoss. Brālis un māsa tika nosaukti Atēnas, sengrieķu mitoloģijas gudrības un taisnīga kara dievietes, un Fēbusa, sengrieķu mitoloģijas gaismas un mūzikas dieva, vārdā.

Pamatraksts: Latvija 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs

Latviju Atēnu olimpiskajās spēlēs pārstāvēja 32 sportisti 11 sporta veidos. Atklāšanas ceremonijā valsts karogu nesa Vadims Vasiļevskis. Latvieši izcīnīja 4 medaļas, visas sudraba kaluma. To paveica Vasiļevskis šķēpmešanā, Jevgeņijs Saproņenko atbalsta lēcienā, Jeļena Rubļevska modernajā pieccīņā un Viktors Ščerbatihs svarcelšanā. Medaļu skaits deva kopējo 58. vietu.

Pamatraksts: 2004. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula

Vieta	Valsts	1  Zelts	2  Sudrabs	3  Bronza	Kopā
1	ASV	35	39	27	101
2	Ķīna	32	17	14	63
3	Krievija	28	26	38	92
4	Austrālija	17	16	16	49
5	Japāna	16	9	12	37
6	Vācija	13	16	20	49
7	Francija	11	9	13	33
8	Itālija	10	11	11	32
9	Korejas Republika	9	12	9	30
10	Apvienotā Karaliste	9	9	13	31
15	Grieķija (mājinieki)	6	6	4	16
58	Latvija	0	4	0	4

• SOK jumtalapa par Atēnām