A hepatīts

A hepatīts^[a] (agrāk pazīstams kā infekciozais hepatīts) ir akūta infekcijas aknu slimība, ko izraisa A hepatīta vīruss (HAV).^[4] Viens no pieciem zināmajiem hepatītiem (kopā ar B, C, D, E hepatītu).

Daudzos gadījumos nav simptomu, vai to ir ļoti maz — tas it īpaši ir novērojams jauniešu vidū.^[5] Laika periods no inficēšanās līdz simptomu parādīšanās brīdim var būt divas—sešas nedēļas.^[6] Simptomi parasti ilgst astoņas nedēļas. Var būt slikta dūša, vemšana, caureja, dzelte, drudzis, vēdersāpes. Apmēram 10—15% cilvēku simptomi atkal parādās sešus mēnešus pēc inficēšanās. Retāk var būt akūta aknu mazspēja, tas biežāk sastopams vecākiem cilvēkiem.^[5]

Ar hepatītu var inficēties, ēdot nemazgātus augļus un dārzeņus, dzerot netīru, nevārītu ūdeni, neievērojot higiēnas prasības.^[3] Ar to var inficēties arī pēc cieša kontakta ar inficētu personu. Lai arī bērniem bieži vien nav simptomu, kad ir inficējušies, viņi tomēr var inficēt citus cilvēkus.^[5] Cilvēks paliek imūns uz mūžu pret A hepatītu pēc vienas infekcijas.^[7] Diagnosticēt var ar asins analīžu palīdzību, jo slimības simptomi ir līdzīgi citu slimību simptomiem.^[5]

Efektīvs izvairīšanās veids no A hepatīta ir vakcinācija.^[5][8] Tiek uzskatīts, ka tas pasargā uz mūžu. No A hepatīta var arī izvairīties, mazgājot rokas un pareizi gatavojot ēdienu. Nav speciālas ārstēšanas metodes, tiek ieteikta atpūta un medikamenti pret sliktu dūšu un caureju. Infekcija parasti pazūd pilnībā un bez aknu slimībām. Akūtas aknu mazspējas gadījumā tiek veikta aknu transplantācija.^[5]

A hepatīts ir izplatītāks valstīs, kurās pastāv slikti sanitārie apstākļi un netiek kontrolēts dzeramā ūdens drošums.^[9] Jaunattīstības valstīs līdz 10 gadu vecumam ir inficējušies 90% bērnu.^[5] 2010. gadā no akūta A hepatīta mira 102 tūkstoši cilvēku.^[10] Katra gada 28. jūlijā notiek Pasaules hepatīta diena.^[9]