Adelaidas sala

Adelaidas sala (angļu: Adelaide Island, spāņu: Isla Adelaida), Argentīnas avotos Belgrano sala (Isla Belgrano), ir sala Antarktikā, Antarktīdas pussalas rietumu piekrastē. Sala izstiepta ziemeļu—dienvidu virzienā gar Greiema Zemes Faljēra un Lubē krastiem. No Greiema Zemei piederošās Erousmaita pussalas to atdala Lobefa fjords dienviddaļā un Anisa līcis ziemeļdaļā. Šaurākā vieta (Galeta šaurums) ir tikai 3,7 km plata. Dienvidos salu apskalo Margeritas līcis. Salu lielākoties klāj ledājs, austrumu daļa kalnaina, augstākā virsotne Gudrija kalns ir 2315 m augsta.

Adelaidas sala
Vormelda ledājs salas austrumu krastā
Adelaidas sala
Ģeogrāfija
Izvietojums	Belinshauzena jūra
Koordinātas	67°15′0″S 68°30′0″W / 67.25000°S 68.50000°W / -67.25000; -68.50000 68°30′0″W / 67.25000°S 68.50000°W / -67.25000; -68.50000
Platība	4463 km²
Garums	121 km
Platums	30 km
Augstākais kalns	Gudrija kalns 2315 m
Administrācija
Antarktika
Pretenzija	Britu Antarktiskā teritorija, Argentīnas Antarktīda, Čīles Antarktiskā teritorija
Demogrāfija
Iedzīvotāji	0
Adelaidas sala Vikikrātuvē

Salu 1832. gada 14. februārī atklāja Džona Bisko ekspedīcija un nosauca par godu tā laika Lielbritānijas karaļa Viljama IV konsortei Adelaidai.^[1] Salu pirmā uzmērīja un nokartēja franču ekspedīcija Žana Batista Šarko vadībā (1908–1910).^[2]

1961. gadā salas dienvidu galā tika ierīkota britu polārstacija Bāze T, kas 1977. gadā tika slēgta , bet 1984. gadā nodota Čīlei un pārdēvēta par Karvahalu. 1975. gadā salas dienvidaustrumos tika izveidota Roteras polārstacija, kas ir viens no galvenajiem Apvienotās Karalistes Antarktikas izpētes programmu galvenajiem atbalsta punktiem.