Afganistānas Tautas Demokrātiskā partija

Partijas dibināšanas kongress notika 1965. gada 1. janvārī necilā māla ēkā Kabulas nomalē, kur sapulcējās divdesmit septiņi jaunieši, kurus bija deleģējušas dažādas marksistu grupas. Kongresu vadīja kara lidotājs Adams Hans Džadži. Par partijas centrālkomitejas pirmo sekretāru un viņa vietnieku tika ievēlēti rakstnieks Nūrs Mohammads Tarakī un ministrijas ierēdnis Babraks Karmals.

Afganistānas Tautas Demokrātiskās partijas pirmajā kongresā nepiedalījās neviens strādnieku šķiras pārstāvis. Debatēs daudzi kaunējās no savas izcelšanās. Šahs Vali, piemēram, uzsvēra, ka ir buržuāzijas pārstāvis un tāpēc var kļūdīties. Nūrs Ahmads Nūrs atzinās, ka ir bagātā beja dēls, kura rīcībā ir 30 000 bruņotu karavīru liela personīgā armija, taču solīja, ka turpmāk tā kalpos partijas interesēm.

1966. gadā partija piedalījās Afganistānas parlamenta vēlēšanās un 3 tās pārstāvji (t.sk. B. Karmals) kļuva par apakšpalātas deputātiem.

1967. gadā radās domstarpības starp Tarakī un Karmalu, kā rezultātā partijā izveidojas divas naidīgas frakcijas: Karmala vadītais labējais spārns "Parčam" (karogs) un Tarakī piekritēji, kreisi radikāli noskaņotie, kurus dēvēja par "Halk" (tauta). Abām frakcijām bija sava organizācija, savi finanšu līdzekļi un pat katrai savs zīmogs. Halkisti lielākoties bija puštuni no lauku apvidiem, parčamisti bija bagātāki, izglītotāki un pilsētnieki. Šķelšanās pastāvēja gandrīz 10 gadus.

1978. gada 27. aprīlī partijas biedri un virsnieki īstenoja valsts apvērsumu un pasludināja Afganistānu par demokrātisku republiku. Revolucionārā padome iecēla Mohammadu Tarakī par valsts pagaidu vadītāju un revolucionārās padomes priekšsēdētāju. Dienu vēlāk — 3. maijā, par priekšsēdētāja vietnieku tika ievēlēts Babraks Karmals, bet par Tarakī kā premjerministra vietnieku un ārlietu ministru tika iecelts Hafizulla Amins.^[2] Aizsardzības ministra pienākumus piekrita pildīt pats Abduls Kadirs. 9. maijā notikušo nosauca par Saura (aprīļa) revolūciju, kas tika pasludināta kā rūpīgi plānota un gatavota jau kopš partijas dibināšanas.

No 1988. gada maija līdz 1989. gada februārim no Afganistānas tiks izvests PSRS karaspēks. 1990. gada jūnijā partija tika pārdēvēta par Tēvzemes partiju. 1992. gadā, kad Ziemeļu alianse ieņēma Kabulu, partija tika likvidēta.