Aleksandrs Skrjabins (krievu: Алекса́ндр Никола́евич Скря́бин; dzimis 1872. gada 6. janvārī [v.s. 1871. gada 25. decembrī], miris 1915. gada 27. aprīlī) bija krievu simbolisma mūzikas komponists un pianists. Skrjabins beidza Maskavas konservatoriju un vēlāk kādu laiku tajā strādāja arī par pasniedzēju.
Skrjabina agrīnajiem darbiem ir raksturīga liriska un idiosinkrātiska tonālā valoda, ko ietekmējusi Friderika Šopēna mūzika. Vēlāk Skrjabins, neatkarīgi no Arnolda Šēnberga, attīstīja ļoti atonālu un disonējoši muzikālo sistēmu (saskaņotu ar misticismu). Skrjabins ietekmējās no sinestēzijas — viņš krāsas saistīja ar savas atonālās skalas harmoniskajiem toņiem — un viņa krāsu sasaistītais kvintu aplis bija ietekmēts no teozofijas. Daži Skrjabinu uzskata par galveno krievu simbolisma komponistu.
Ievērojamākie skaņdarbi
- Klavierkoncerts (Op. 20, 1896)
- 2. sonāte (Op. 19, 1897)
- 1. simfonija (Op. 26, 1900)
- 2. simfonija (Op. 29, 1902)
- 3. simfonija (Dievišķā poēma, Op. 43, 1904)
- "Ekstāzes poēma" (Op. 54, 1907)
- "Prometejs" (simfoniskā poēma, Op. 60, 1910)
- 9. sonāte (Op. 68, 1913)
- Vers la flamme (poēma, Op. 72, 1914)
Ārējās saites
