Andrejs Jerjomenko
Andrejs Jerjomenko (krievu: Андрей Иванович Ерёменко, ukraiņu: Андрій Іванович Єрьоменко; dzimis 1892. gada 14. oktobrī, miris 1970. gada 19. novembrī) bija ukraiņu izcelsmes padomju karavīrs, Padomju Savienības maršals no 1955. gada. Piedalījies Otrajā pasaules karā, tai skaitā komandējot 2. Baltijas fronti, kas Baltijas operācijas laikā ieņēma Latvijas teritoriju, vēlāk cīnoties Kuzemes ielenkuma kaujās.
| ||||||||||||||||
| ||||||||||||||||
Dzīvesgājums
Dzimis ukraiņu zemnieku ģimenē. 1913. gadā viņu iesauca Krievijas impērijas armijā. No 1918. gada — Sarkanajā armijā, kur dienēja Budjonnija kavalērijas armijā. 1935. gadā beidza Frunzes Kara akadēmiju Maskavā.
Polijas kampaņas laikā 1939. gadā kā korpusa komandieris piedalījās Polijas austrumu teritoriju (mūsdienu Baltkrievijas rietumi) ieņemšanā. Pēc Vācijas uzbrukuma PSRS 1941. gada 28. jūnijā viņu iecēla par Rietumu frontes pavēlnieku no amata atceltā (un vēlāk nošautā) Dmitrija Pavlova vietā, tomēr 4. jūlijā frontes vadītāja pienākumus sāka pildīt Semjons Timošenko. Jerjomenko bija viens no padomju komandieriem Smoļenskas kaujas laikā 1941. gada jūlijā/augustā, kur ievainots. Nokļuva ielenkumā Vjazmas operācijas laikā 1941. gada oktobrī, kur atkal ievainots. Staļingradas kaujas laikā 1942./43. gada ziemā komandēja Staļingradas fronti, noturot vācu armijas uzbrukumu.
Piedalījās Krimas operācijā 1944. gada aprīlī. Vēlāk Jerjomenko iecēla par 2. Baltijas frontes komandieri. Vadīja Latvijas ieņemšanas operācijas (Daugavpils-Rēzeknes operāciju un Madonas operāciju). 1945. gada 26. martā Jerjomenko iecēla par 4. Ukrainas frontes pavēlnieku. Vadīja Slovākijas un Morāvijas ieņemšanu.
Pēc kara beigām bija vairāku kara apgabalu komandieris.
1974. gadā Jerjomenko vārdā bija nosaukta jaunā iela Rīgā (kopš 1991. gada — Nīcgales ielas ziemeļu posms).
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Andrejs Jerjomenko.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Par Andreju Jerjomenko portālā "Герои Страны" (krieviski)