Dens Sjaopins
Dens Sjaopins[1] (ķīniešu: 鄧小平, Dèng Xiǎopíng; dzimis 1904. gada 22. augustā, miris 1997. gada 19. februārī) bija Ķīnas Tautas republikas politiķis un reformētājs. Lai arī neieņēma Ķīnas Komunistiskās partijas vadītāja posteni, tomēr ilgstoši bija ietekmīgākā figūra Ķīnas politikā — sākot no 1978. gada līdz aiziešanai no politiskiem amatiem 1989. gadā. Dena Sjaopina līdera ietekme Ķīnā saglabājās līdz pat 1992. gadam, kad viņš pensionējās no politiskās darbības pavisam.
| Dens Sjaopins 邓小平 | |
|---|---|
 Dens Sjaopins 1979. gadā | |
| Ķīnas Komunistiskās partijas Centrālās padomnieku komisijas priekšsēdētājs | |
| Amatā 1982. gada 13. septembris — 1987. gada 2. novembris | |
| Priekštecis | iekpiekš postenis nepastāvēja |
| Pēctecis | Čens Juņs |
| Ķīnas Komunistiskās partijas Centrālās kara padomes priekšsēdētājs | |
| Amatā 1981. gada 28. jūnijs — 1989. gada 9. novembris | |
| Priekštecis | Hua Gofens |
| Pēctecis | Dzjans Dzemiņs |
| Ķīnas Komunistiskās partijas Centrālās kara padomes priekšsēdētājs | |
| Amatā 1981. gada 28. jūnijs — 1989. gada 9. novembris | |
| Priekštecis | Džou Eņlajs |
| Pēctecis | Dens Jinčao |
| Ķīnas Tautas atbrīvošanas armijas Ģenerālštāba priekšnieks | |
| Amatā 1975. gada janvāris — 1980. gada marts | |
| Priekštecis | Huans Junšens |
| Pēctecis | Jans Dečži |
| Ķīnas Tautas republikas Finanšu ministrs | |
| Amatā 1953. gada 18. septembris — 1954. gada 19. jūnijs | |
| Premjerministrs | Džou Eņlajs |
| Priekštecis | Bo Jibo |
| Pēctecis | Lī Sjaņans |
| Dzimšanas dati | 1904. gada 22. augustā Guaņjana, Sičuaņa, Cjinu dinastija |
| Miršanas dati | 1997. gada 19. februārī (92 gadu vecumā) Pekina, Ķīna |
| Tautība | ķīnietis |
| Politiskā partija | Ķīnas Komunistiskā partija (1924–1997) |
| Dzīvesbiedrs(-e) | 3 |
| Bērni | 5 |
Bērnība
Dzimis 1904. gada 22. augustā Guaņjanas apriņķī Sičuaņas provincē, laikā, kad valdīja Cjinu dinastija. Viņš cēlies no bagātas ģimenes, taču jau jaunībā sarāva visas saites ar savām aprindām. Sešpadsmit gadu vecumā viņš aizbrauca uz Franciju, kur strādāja un mācījās. 1922. gadā Dens iestājās komjaunatnē un divdesmit gadu vecumā — Ķīnas Komunistiskajā partijā.
Sākotnējā karjera
1926. gadā Dens Sjaopins ieradās PSRS, lai turpinātu mācības. Sākumā viņš bija Austrumu darbaļaužu komunistiskās universitātes students, pēc tam pārgāja mācīties uz Suņa Jatsena Ķīnas darbaļaužu universitāti. 1927. gada pavasarī viņš atgriezās Ķīnā un iesaistījās partijas darbā, pildot dažādus uzdevumus. 1929. un 1930. gadā viņš bija viens no sacelšanās vadītājiem Bpaisekā un Lunčžovā, pēc tam tika nosūtīts uz Ķīnas sarkano armiju.
Vairāk nekā 20 gadus Dens Sjaopins nostiprināja ķīniešu kareivju revolucionāro garu un piedalījās arī karadarbībā. Karā ar Japānu viņš bija politiskais komisārs kādā no 8. armijas divīzijām un vadīja kaujas operācijas. 1945. gadā Denu Sjaopinu iecēla par Ķīnas tautas atbrīvošanas armijas 2. armijas komisāru. Tajā laikā viņš jau ieņēma augstu posteni partijā, kļuva par tās Centrālkomitejas locekli un aktīvi piedalījās 1949. gada revolūcijas sagatavošanā.
Kultūras revolūcija
Kad sākās kultūras revolūcija, Denu Sjaopinu atbrīvoja no visiem amatiem un nosūtīja uz traktoru rūpnīcu. 1973. gadā ar Džou Eņlaja gādību viņu reabilitēja un atkal iecēla vadošā amatā partijā. Pēc Džou Eņlaja nāves viņu atkal atbrīvoja no visiem amatiem, un atjaunoja tikai 1977. gadā pēc Mao Dzeduna nāves un "četru grupas" sagrāves.[2]
Politiskā darbība
Pēc diviem gadiem Dens Sjaopins kļuva par visietekmīgāko politisko darbinieku Ķīnā. Viņš izmantoja savu autoritāti, lai sāktu ekonomiskas reformas un paaugstinātu tautas dzīves līmeni. 1978. gada decembrī Ķīnas Komunistiskās partijas centrālkomitejas trešajā plēnumā pēc viņa iniciatīvas tika nosprausts kurss uz ekonomiskām reformām un sociālisma celtniecību "Ķīnas variantā". No tā laika sākās lauksaimniecības un rūpniecības uzplaukums, fabrikās sāka ražot tautas patēriņa preces, apģērbu, šujmašīnas, divriteņus un televizorus. Dens Sjaopins atbalstīja privātuzņēmēju darbību un atcēla līdz tam valdījušo stingro cenzūru televīzijā un radio. Viņš piedāvāja partijas biedriem izteikt nosodījumu kultūras revolūcijai un Mao Dzeduna kļūdām. 1980. gadu sākumā viņš izvirzīja ideju par Ķīnas un Taivānas mierīgu apvienošanu pēc principa "viena valsts — divas iekārtas". Reformas Ķīnā pilnīgi mainīja cilvēku dzīvi — izveidojās brīvās ekonomiskās zonas, kļuva ciešākas saimnieciskās saites ar citām valstīm.[3]
Aiziešana no posteņa
Izlēmis, ka viņš savu darbu ir paveicis, Dens Sjaopins 1987. gadā 84 gadu vecumā izstājās no Komunistiskās partijas centrālkomitejas sastāva, bet 1989. gada novembrī atkāpās no Komunistiskās partijas CK Centrālās kara padomes priekšsēdētāja amata, kurā bija atradies no 1981. gada jūnija, taču viņa ietekme uz Ķīnas politiku nemazinājās. Līdz pat viņa nāvei Denu Sjaopinu uzskatīja par vienu no nozīmīgākajiem cilvēkiem Ķīnas Tautas Republikā. Dzīves nogalē Dens Sjaopins cieta no Pārkinsona slimības. Viņš nomira no plaušu infekcijas komplikācijām 1997. gada 19. februārī, 92 gadu vecumā.[4]
Atsauces
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Dens Sjaopins.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)