Dzeltenā jūra
Dzeltenā jūra (ķīniešu: 黃海, Huáng Hǎi; korejiešu: 황해, Hwanghae) ir Klusajam okeānam piederīga malas jūra starp Ķīnu un Koreju. Sekla jūra (būtībā — Austrumķīnas jūras līcis), vidējais dziļums — 44 metri, sāļums — 32 promiles. Ziemā ūdens virsējā slāņa temperatūra ziemeļu daļā 0°С bet dienvidu daļā — 6-8 °С. Augustā ziemeļu daļā ūdens temperatūra sasniedz 24 °С, dienvidu daļā — 28 °С. Plūdmaiņas — 3 līdz 9 metrus augstas.
| Dzeltenā jūra | |
|---|---|
 | |
  Dzeltenā jūra | |
| Koordinātas | 35°N 123°E / 35°N 123°E 123°E / 35°N 123°E |
| Okeāns | Klusais okeāns |
| Platība | 416 000 km2 |
| Garums | 960 km |
| Platums | 700 km |
| Vid. dziļums | 44 m |
| Maks. dziļums | 152 m |
| Sāļums | 32‰ |
| Valstis un teritorijas |  Korejas Republika Korejas TDR Ķīna |
| Lielākās pilsētas | Cjindao Daliaņa Inčhona Tjaņdzjiņa |
 Dzeltenā jūra Vikikrātuvē | |
Lielākā ietekošā upe ir Huanhe. Upju sanesas (pārsvarā — less) iekrāso ūdeni dzeltenīgā krāsā, kas arī ir par pamatu jūras nosaukumam. Dzeltenās jūras tālāko ziemeļu līci, ko norobežo divas Ķīnas pussalas — Liaodunas pussala ziemeļos un Šaņdunas pussala dienvidos, nereti sauc par Bohai jūru — šajā līcī arī ietek Huanhe upe.
Jūra bagāta ar bioloģiskajiem resursiem, notiek aktīva zvejniecība.
Robežas
Austrumos, ziemeļos un rietumos ar Ķīnu, Ziemeļkoreju un Dienvidkoreju. Dienvidos tā robežojas ar Austrumķīnas jūru, bet ziemeļos ar Bohai jūru. Bieži Dzelteno jūru uzskata par daļu no Austrumķīnas jūras, savukārt Bohai jūru uzskata par daļu no Dzeltenās jūras.
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Dzeltenā jūra.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)