Ernsts Augusts I Hanovers
Ernsts Augusts I (vācu: Ernst August I.; dzimis 1771. gada 5. jūnijā, miris 1851. gada 18. novembrī) bija Hannoveres karalis no 1837. gada līdz savai nāvei 1848. gadā.
| Ernsts Augusts I Ernst August I. | |
|---|---|
 Ernsts Augusts I 1850. gadā | |
| Hannoveres karalis | |
| Amatā 1837. gada 20. jūnijā — 1851. gada 18. novembrī | |
| Priekštecis | Vilhelms IV |
| Pēctecis | Georgs V |
| Dzimšanas dati | 1771. gada 5. jūnijā Bakingemas pils, Lielbritānijas Karaliste (tagad .svg){kind=small} Apvienotā Karaliste) |
| Miršanas dati | 1851. gada 18. novembrī Hannovere, Hannoveres Karaliste (tagad Lejassaksija,  Vācija) |
| Apglabāts | Herenhauzenes parks, Vācija |
| Dinastija | Hannoveres dinastija |
| Tēvs | Džordžs III |
| Māte | Mēklenburgas-Štrēlicas Šarlote |
| Dzīvesbiedrs(-e) | Mēklenburgas-Štrēlicas Frederika |
| Bērni | Georgs V |
| Paraksts |  |
Lielbritānijas karaļa Džordža III piektais dēls. Vecākajiem brāļiem dēlu nebija, tāpēc, pamatojoties uz to, ka Saliešu tiesa neparedzēja, ka troni varētu ieņemt sieviete, 1837. gadā kļuva par Hannoveres karali. Lielbritānijā par monarhu kļuva karaliene Viktorija, tā pārtraucot abu zemju 1714. gadā nodibināto personālūniju. Kaut arī dzimis Londonā, jau pusaudža gados aizsūtīts uz Hannoveri. Piedalījies kaujās pret revolucionāro Franciju, kur guvis ievainojumu. Pret mātes gribu 1815. gadā apprecējās ar divkārtēju atraitni, Prūsijas karalienes Luīzes māsu Frederiku. Visai konservatīvs politiskajos uzskatos.