Filips Šeidemanis
Filips Heinrihs Šeidemanis (vācu: Philipp Heinrich Scheidemann; dzimis 1865. gada 26. jūlijā, miris 1939. gada 29. novembrī) bija Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas politiķis un Vācijas kanclers no 1919. gada 13. februāra līdz 1919. gada 20. jūnijam.
| Filips Šeidemanis Philipp Scheidemann | |
|---|---|
 | |
| Vācijas kanclers | |
| Amatā 1919. gada 13. februāris — 1919. gada 20. jūnijs | |
| Priekštecis | Frīdrihs Eberts |
| Pēctecis | Gustavs Bauers |
| Dzimšanas dati | 1865. gada 26. jūlijā Kasele, Hesenes kūrfirste (Hesene,  Vācija) |
| Miršanas dati | 1939. gada 29. novembrī (74 gadu vecumā) Kopenhāgena,  Dānija |
| Tautība | vācietis |
| Politiskā partija | Vācijas Sociāldemokrātiskā partija |
| Dzīvesbiedrs(-e) | Johanna Diberne |
| Reliģija | kalvinisms |
Filips Šeidemanis bez savas partijas vai valdības akcepta 1918. gada 9. novembrī no Reihstāga balkona proklamēja Vāciju par republiku. Tika ievēlēts Veimāras Nacionālās asamblejas sastāvā un 1919. gada 13. februārī Vācijas pagaidu prezidents Frīdrihs Eberts uzaicināja Šeidemani sastādīt jauno, pirmo demokrātiski ievēlēto valdību. Šeidemanis vaica savus pienākumus 127 dienas, kad demisionēja, protestējot pret Versaļas miera noteikumiem. Pēc demisijas bija reihstāga deputāts un no 1920. līdz 1925. gadam - dzimtās Kaseles mērs. Pēc nacistu nākšanas pie varas emigrēja.
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Filips Šeidemanis.
