Franču jaunais vilnis

Franču jaunais vilnis (franču: La Nouvelle Vague) ir termins kinematogrāfijā, kas raksturo vairāku Francijas filmu veidotāju radīto kino 1950. gadu beigās un 1960. gadu sākumā. Lai arī franču jaunais vilnis teorētiski nekad nenoformējās kā īpašs kino novirziens, filmām, kam piedēvēja šo terminu, bija raksturīgi diezgan vienoti stila paņēmieni. Franču jaunā viļņa filmu veidošanā liela ietekme bija itāliešu neoreālismam un Holivudas klasiskajam kino. Daļēji iespaidojoties arī no tā laika sociālās, politiskās situācijas (jauniešu revolūcijām), jaunā viļņa filmu veidotāji arī noliedza pirms tam esošo konservatīvo klasisko Francijas kino, plaši eksperimentējot ar savu filmu vizuālo stilu, montāžu un sižeta izveidi.

Ievērojamākie režisori

Ievērojamākās filmas

"400 sitieni" (Les quatre cents coups, 1959, Francuā Trifo)
"Hirosima — mana mīla" (Hiroshima mon amour, 1959, Alēns Renē)
"Brālēni (Les Cousins, 1959, Klods Šarbols)
"Līdz pēdējam elpas vilcienam" (À bout de souffle, 1960, Žans Liks Godārs)
"Parīze pieder mums" (Paris nous appartient, 1961, Žaks Rivets)
"Pērn Marienbādē" (L'Année dernière à Marienbad, 1961, Alēns Renē)
"Sieviete paliek sieviete" (Une femme est une femme, 1961, Žans Liks Godārs)
"Lola" (Lola, 1961, Žaks Demī)
"Kleo no 5 līdz 7" (Cléo de 5 à 7, 1962, Anjēze Varda)
"Žils un Džims" (Jules et Jim, 1962, Fransuā Trifo)
"Dzīvo savu dzīvi" (Vivre sa vie, 1962, Žans Liks Godārs)
"Skrejceļš" (La Jetée, 1962, Kriss Mārkers)
"Nicinājums" (Le Mépris, 1963, Žans Liks Godārs)
"Autsaideru banda" (Bande à part, 1964, Žans Liks Godārs)
"Alfavila" (Alphaville, 1965, Žans Liks Godārs)
"Samurajs" (Le Samouraï, 1967, Žans Pjērs Melvils)
La Collectionneuse (1967, Ēriks Romērs)
"Ķīnieši" (La Chinoise, 1967, Žans Liks Godārs)
"Amerikāņu nakts" (La Nuit américaine, 1973, Fransuā Trifo)

Ārējās saites

Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)