Fransuā Anglērs
Fransuā Anglērs (franču: François, Baron Englert; dzimis 1932. gada 6. novembrī) ir beļģu fiziķis teorētiķis. 2013. gadā kopā ar Pīteru Higsu saņēmis Nobela prēmiju par teorētiskā Higsa mehānisma atklāšanu, kas deva ieguldījumu izpratnē par elementārdaļiņu masas izcelsmi, un kas guva apstiprinājumu, atklājot iepriekš paredzēto, fundamentālo Higsa bozonu ATLAS un CMS eksperimentos CERN-a Lielajā hadronu pretkūļu paātrinātājā.[1][2][3]
| ||||||||||||
|
Anglērs dzimis ebreju ģimenē Beļģijā. Otrā pasaules kara laikā pārdzīvojis holokaustu, dzīvojis bērnu namos, slēpjot savu izcelšanos.[4]
Augstāko izglītību ieguva Briseles Brīvajā universitātē (elektromehānikas inženieris, 1955), doktora grādu fizikā ieguva 1959. gadā. No 1959. līdz 1961. gadam strādāja Kornela Universitātē. Pēc tam uzsāka darbu Briseles Brīvajā universitātē. No 1984 gada sadarbojas ar Telavivas Universitāti.
Anglērs 1982. gadā saņēmis Frankvi balvu, 2004. gadā — Volfa balvu, 2010. gadā — Sakurai balvu. 2013. gadā saņēmis Nobela prēmiju fizikā (kopā ar Pīteru Higsu).
Atsauces
Ārējās saites
- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Fransuā Anglērs.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Fransuā Anglērs Nobela prēmijas mājaslapā (angliski)
- Fransuā Anglērs (angliski)
Apbalvojumi | ||
---|---|---|
Priekštecis: Seržs Arošs Deivids Vainlends | Nobela prēmija fizikā 2013 kopā ar Pīteru Higsu | Pēctecis: Isamu Akasaki Hirosi Amano Sudzi Nakamura |