Grobiņas apriņķis
Grobiņas apriņķis (vācu: Kreis Grobin, krievu: Гробинский уезд) bija administratīva vienība Kurzemes guberņas (1819—1918), īslaicīgi Kurzemes un Zemgales hercogistes (1918), līdztekus Latvijas Republikas (1918—1920) sastāvā.
Kurzemes guberņas sastāvā
Pēc 1819. gada administratīvās reformas bijušās Kurzemes un Zemgales hercogistes Grobiņas pilskunga tiesu apvienoja ar Piltenes apgabala dienvidu daļu un izveidoja Aizputes virspilskunga tiesu. Apriņķim pievienoja arī Palangas muižas zemes, tādējādi apriņķim bija 6,4 km gara robeža ar Prūsijas karalisti, vēlāk Vācijas impēriju. Palangas miestā darbojās Krievijas impērijas muitas iestādes.
Aizputē atradās Kurzemes guberņas galma tiesai (Oberhofgericht) pakļauta virspilskunga tiesa un evaņģēliski luteriskās baznīcas prāvesta iecirknis. 1864. gadā Aizputes virspilskunga tiesu likvidēja, sadalot to Aizputes un Grobiņas apriņķos.
Administratīvais iedalījums (1841)
- Grobiņas pilsēta
- Liepājas pilsēta
- Durbes draudzes novads
- Durbes kroņa miests
- Grobiņas draudzes novads
- Palangas miests
Administratīvais iedalījums (1912)
1912. gadā Grobiņas apriņķī ietilpa 13 pagasti un 3 pilsētas:[1]
Pagasti
|
| Pilsētas |
Pirmā pasaules kara laikā izveidoti: Aizteres pagasts[2] (atdalot no Durbes pagasta), Bunkas pagasts[3] (atdalot no Priekules pagasta), Krotes pagasts (atdalot no Durbes pagasta), Rāvas pagasts (atdalot no Aizputes apriņķa Dunalkas pagasta). Atdalīti kā patstāvīgi Medzes un Vērgales pagasti.[4]
Grobiņas apriņķa dienvidi (Palangas apkārtne)
Latvijas Republikas sastāvā
Pēc Latvijas valsts neatkarības pasludināšanas 1918. gadā no Priekules pagasta atdala Virgas pagastu.[5][6]
1919. gadā, apvienojot 13 Rucavas, Bārtas un Nīcas pagastu ciemus, izveidots Dunikas pagasts.[6]
1920. gada jūnijā Grobiņas apriņķim pievieno Gramzdas, Kalētu un Pormsātes pagastus no Aizputes apriņķa.[7][8]
1920. gada 9. augustā Grobiņas apriņķi Ministru kabineta sēdē pārdēvēja par Liepājas apriņķi.[9]