Grobiņas draudzes novads

Pēc Livonijas konfederācijas sabrukuma Grobiņas fogteja ilgu laiku atradās Prūsijas hercogistes pārvaldījumā (1530-1650). 1650. gadā to ieguva hercogs Jēkabs, bet Otrā Ziemeļu kara laikā to 1659.-1660. gadā okupēja Zviedrija. Grobiņas prāvesta iecirkņa galvenā baznīca bija Grobiņas luterāņu baznīca.

Pēc 1819. gada administratīvās reformas bijušās Kurzemes un Zemgales hercogistes Grobiņas pilskunga tiesu apvienoja ar Piltenes apgabala dienvidu daļu un izveidoja Aizputes virspilskunga tiesu. Grobiņā atradās pilskunga tiesa un evaņģeliski luteriskās baznīcas prāvesta iecirknis. 1864. gadā Aizputes virspilskunga tiesu likvidēja, sadalot to Aizputes un Grobiņas apriņķos.

Mūsdienās Grobiņas draudzes novada teritorija pamatā iekļauta Dienvidkurzemes novadā, kā arī Palangas teritorijā Lietuvā.

• 
  Grobiņas draudzes novads (Grubinsche Kirchspiel) Kurzemes hercogistes kartē (1770)
• 
  Valtaiķu draudzes novads, Durbes, Embūtes un Grobiņas draudžu novadu ziemeļu daļa 1798. gada kartē
• 
  Grobiņas pilskunga iecirknis Kurzemes guberņas kartē (1820)
• 
  Grobiņas draudzes novads (ziemeļu daļa, 1854)
• 
  Grobiņas draudzes novads (dienvidu daļa, 1854)

Mācītājmuižas

• Grobiņas mācītājmuiža un luterāņu baznīca ar filiāli Saraiķos
• Nīcas mācītājmuiža un baznīca ar filiāli Bārtā
• Rucavas mācītājmuiža un baznīca ar filiāli Sventājā

• 
  Bārtas baznīca (pirms 1892)
• 
  Grobiņas luterāņu baznīca
• 
  Nīcas baznīca (2000)
• 
  Rucavas baznīca
• 
  Saraiķu baznīca
• 
  Būtiņģes baznīca
• 
  Palangas baznīca