Iļja Čavčavadze
Iļja Čavčavadze (gruzīnu: ილია ჭავჭავაძე, dzimis 1837. gada 8. novembrī, miris 1907. gada 12. septembrī), bija gruzīnu sabiedriskais darbinieks, žurnālists, publicists, izdevējs, rakstnieks un dzejnieks, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka gruzīnu nacionālisma atdzimšanu un rūpējās par gruzīnu valodas, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs. Viņš ir Gruzijas "visplašāk godātais varonis"[1] un tiek uzskatīts par "nācijas tēvu".[2]
| ||||||||||||||||||
Viņš bija jauniešu intelektuālās kustības Tergdaleulebi līderis, kas Gruzijā izplatīja modernās un eiropeiskās idejas. Iļja Čavčavadze nodibināja divus laikrakstus: Sakartvelos Moambe un Iveria. Viņam bija nozīmīga loma pirmās finanšu struktūras Gruzijā - Tbilisi zemes bankas - izveidē, kuras mērķis bija aizsargāt Gruzijas zemi no armēņu buržuāzijas pārpirkšanas.[3] Trīsdesmit gadus viņš bija šīs bankas priekšsēdētājs, ar tās starpniecību Čavčavadze finansēja un organizēja lielāko daļu kultūras, izglītības, ekonomikas un labdarības pasākumu, kas notika Gruzijā.
Turpinot tēva iesākto izglītības jomā, Iļja Čavčavadze piedalījās labdarības organizācijas izveidē, kuras mērķis bija rakstpratības izplatīšana gruzīnu vidū. Ar šīs organizācijas palīdzību tika dibinātas skolas, kurās mācīja gruzīnu valodā, kas palīdzēja apturēt Krievijas impērijas rusifikācijas politiku Gruzijā.
Iedvesmojoties no tā laika liberālajām un nacionālistiskajām kustībām visā Eiropā, Čavčavadze daudz pūļu veltīja nacionālo un liberālo ideālu atmodināšanai gruzīnu vidū. Čavčavadze bija daudzu rakstu autors, kas tika publicēti viņa laikrakstā Iveria, kā arī citos Gruzijā izdotajos periodiskajos izdevumos. Savos rakstos Čavčavadze diskutēja par literatūru, izglītību, teātri, politiku, ekonomiku un tā laika aktualitātēm. Viņa uzskati par pašpārvaldi, tiesu sistēmu, sociālajiem jautājumiem, cilvēktiesībām, sieviešu tiesībām un pilsonisko aktivitāti bija tam laikam progresīvi un veicināja Gruzijas nacionālās identitātes apziņu. Viņš bija aktīvs gruzīnu valodas un kultūras aizstāvis no rusifikācijas, un radīja frāzi Ena, Mamuli, Sartsmunoeba ("Valoda, dzimtene, ticība"), kas ir plaši atzīts gruzīnu nacionālisma sauklis.[4]
1905. gada Krievijas revolūcijas laikā Čavčavadze tika ievēlēts par Gruzijas dižciltīgo pārstāvi impērijas Valsts padomē. Tomēr viņš paziņoja, ka pārstāvēs visu tautu, nevis tikai kādu konkrētu sociālo šķiru. Viņš iestājās pret nāvessodu un cīnījās par Gruzijas autonomiju.[5]
1907. gada 12. septembrī slepkavu grupa nogalināja Čavčavadzi netālu no Mchetas. Par viņa slepkavības detaļām joprojām notiek diskusijas.[6][7] Viņa mantojums ir izpelnījies plašu Gruzijas tautas apbrīnu. Gruzijas Pareizticīgā baznīca 1987. gadā viņu kanonizēja kā svēto ''Iļju Taisnīgo''.[4] Mūsdienās gruzīni Čavčavadzi godina kā ''nekronēto karali'' un "nācijas tēvu".
Atsauces
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Iļja Čavčavadze.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)