Jānis Peters

Bērnība un jaunība

Jānis Peters ir dzimis 1939. gada 30. jūnijā Priekulē Jāņa un Zelmas Peteru ģimenē. Māte Zelma Petere (1904–1981) dzimusi Mazsalacā, strādājusi par latviešu valodas un literatūras skolotāju Priekules 1. pamatskolā. Tēvs – Jānis Peters (1895–1979) bijis Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas biedrs un Latvijas brīvības cīņu dalībnieks. 1919. gadā piedalījies kaujās pret Bermonta karaspēku, par ko Latvijas valdība viņam piešķīra Gramzdas muižu, ko pārdevis.^[3]

No 1947. līdz 1958. gadam viņš mācījās Liepājas 6. vidusskolā.^[4] Strādāja Liepājas teātrī par skatuves strādnieku un režisora palīgu (1957-1963).

Žurnālista darbība

Karjeru uzsācis Liepājas rajona laikrakstā „Ļeņina Ceļš” (1963-1964), vēlāk strādājis LKP oficiozā „Cīņa” (1964-1967) un žurnālā „Zvaigzne” par prozas nodaļas redaktoru (1967-1972). 1968. gadā uzņemts Latvijas Padomju rakstnieku savienībā, kur bija valdes sekretārs (1974-1976), pirmais sekretārs (1985-1990).^[5] Bijis PSKP biedrs no 1973. gada līdz 1990. gadam, Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas loceklis, no 1989. gada 25. maija PSRS Tautas deputātu kongresa loceklis no Valmieras 299. nacionāli teritoriālā vēlēšanu apgabala. Bijis LPSR Valsts drošības komitejas segorganizācijas - Latvijas komitejas kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs - padomes loceklis,^[6][5] kopā ar komitejas atbildīgo sekretāru Jāni Aneraudu viesojies ASV pie trimdas latviešiem 1970. gados.^[7] 1975. gadā devies uz Beļģiju, 1979. gadā ceļojis pa Baltijas jūras valstīm Miera aizstāvēšanas komisijas sastāvā, 1980. gados daudzkārt ceļojis uz ārzemēm.^[5]1980. gadu beigās, Atmodas gados kļuva par vienu no tā laika notikumu laika centrālajām personībām. J. Peters bija viens no Tautas frontes dibinātājiem un līderiem. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas kļuva par diplomātu: bija Latvijas Republikas valdības pilnvarotais pārstāvis Maskavā (1991-1992) un ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Krievijas Federācijā (1992-1997).

1990. gados kopā ar Raimondu Paulu veidoja Aināra Šlesera Jauno partiju, 21. gadsimta sākumā iesaistījās Šlesera Jaunās kristīgās partijas un Latvijas Pirmās partijas veidošanā un atbalstīšanā.^[8]

Krišjāņa Valdemāra fonda vadītājs (no 1998. gada), LU Austrumeiropas institūta Sabiedrisko attiecību institūta direktors (no 1999. gada).

2008. gadā saņēma Cicerona balvu nacionālajā politikā par Atmodas laika idejas attīstīšanu.^[1]

Jāņa Petera politiskā darbība ir atšķirīgi vērtēta, piemēram, Anda Kuduma norāda, ka Peters saņēmis tautas atzinību par savu radošo darbību 1960.-1980. gados, taču viņa vēlākā politiskā un diplomātiskā darbība vērtēta dažādi.^[9]

Radošā darba sākums

Pirmā Petera dzejas publikācija «Kaist pīlādzis sniegā» bija 1961. gadā Liepājas laikrakstā «Komunists». Pirmais dzejoļu krājums «Dzirnakmens» izdots 1968. gadā.

Jānis Peters ir publicējis vairākus dzejoļu krājumus, rakstījis esejas par izciliem latviešu kultūras darbiniekiem.

Dzeja

• Dzirnakmens. Rīga: Liesma, 1968;
• Asinszāle. Rīga: Liesma, 1970;
• Mans bišu koks, Rīga: Liesma, 1973;
• Ceturtā grāmata. Rīga: Liesma, 1975;
• Priekšnojautas. Rīga: Liesma, 1979;
• Tautas skaitīšana. Rīga: Liesma, 1984;
• Trīs dārgas mantas. Rīga: Liesma, 1984.
• Kovārnis korī. (bērnu dzejoļi) Rīga: Liesma, 1988.
• Dzejnieka mīlas vārdi. Rīga: Jumava, 2004.
• Vīna dvēsele. (dziesmu cikls) Rīga: Jumava, 2005.
• Minhauzens un kamikadze. Rīga: Jumava, 2012.
• Rudenskura spogulī. Rīga: Jumava, 2017.

Proza un biogrāfijas

• Baltijas toverī sālīti. (kopā ar D. Avotiņu) Rīga: Liesma, 1973;
• Kalējs kala debesīs. Rīga: Liesma, 1981;

Izlases

• Modinātāju remonts. Rīga: Liesma, 1980.
• Svētā mierā, sāpēs mūžīgās. Rīga, Liesma, 1989.
• Es tevi mīlu. Rīga: Jumava, 1998.
• Jānis Peters: lirika. Rīga: Zvaigzne ABC, 2003.
• Dzeja. Rīga: Atēna, 2004.
• Visu mūžu man ir dzejas dienas. Rīga: Jumava, 2015.

Uzrakstījis arī grāmatu par Raimondu Paulu, kurš komponējis vairāk nekā 100 dziesmu ar Petera tekstiem. Sarakstījis libretu Paula Dambja operai „Spārni” (iestudēta 1976. gadā), rakstījis arī dziesmu tekstus vairākām teātra izrādēm.

• LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks (1983),
• Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis (1990),
• LU goda biedrs,
• Ojāra Vācieša prēmija (1984),
• Sv. Marka ordeņa kavalieris (Venēcija),
• Triju Zvaigžņu ordenis, IV šķira (1995),
• Atzinības krusts, I šķira (2008)

• Jānis Peters, profils Radošo savienību padomes datubāzē
• Manai dzimtenei kopkora izpildījumā 2008. gada Dziesmu svētkos, video portālā YouTube
• Savās mājās, savā Tēvijā koru «Minjona» un «Tēvzeme», Ilzes Dzērves un Zigfrīda Muktupāvela izpildījumā, video portālā Youtube