Jezups Rubulis
Jezups Rubulis (dzimis 1898. gada 2. janvārī, miris 1941. gada 7. septembrī) bija Latvijas politiķis un sabiedrisks darbinieks. Bijis 1. Saeimas deputāts, Saeimas sekretāra biedrs. No 1929. līdz 1932. gadam — Rēzeknes pilsētas galva.
| Jezups Rubulis | |
|---|---|
 | |
| Rēzeknes pilsētas galva | |
| Amatā 1929. gads — 1932. gada 5. aprīlis | |
| Priekštecis | Alfrēds Skroders |
| Pēctecis | Nikolajs Skangals |
| 1. Saeimas deputāts | |
| Amatā 1922. gads — 1925. gads | |
| Dzimšanas dati | 1898. gada 2. janvārī Viļānu pagasts, Rēzeknes apriņķis, Vitebskas guberņa, Krievijas impērija (tagad  Latvija) |
| Miršanas dati | 1941. gada 7. septembrī (43 gadu vecumā).svg){kind=small} Rēzekne, Ostlande, Trešais reihs (tagad Latvija) |
| Tautība | latvietis |
| Politiskā partija | Latgales Darba partija, Latgales Progresistu partija |
| Augstskola | Maskavas Universitāte |
Biogrāfija
Jezups Rubulis piedzima 1898. gada 2. janvārī Viļānu pagastā.[1] Studējis jurisprudenci Maskavas Universitātē.[2]
Pirmā pasaules kara laikā pabeidzis Ziemeļfrontes praporščiku skolu. Apbalvots ar III šķiras Svētā Jura krustu. 1919. gada jūnijā brīvprātīgi iestājies Latvijas armijā, piedalījies Latgales atbrīvošanā.[2] 5. oktobrī netālu no Varakļāniem, vadīdams 30 cilvēku lielu nodaļu Sarkanās armijas kontrolētajā teritorijā, tika smagi ievainots krūtīs, taču neatstāja ierindu un izpildīja uzdevumu, atgriezās ar gūstekņiem un svarīgu informāciju. Par to apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni.[2] 1920. gada augustā atvaļināts no dienesta.[2]
Turpmāk dzīvojis Rēzeknē. No 1922. līdz 1925. gadam bija 1. Saeimas deputāts, pārstāvēja Latgales Darba partiju. Ievēlēts Saeimas prezidijā — bija sekretāra biedrs. 1929. gadā kļuva par Rēzeknes pilsētas galvu, amatā bija līdz 1932. gadam. No 1933. līdz 1935. gadam strādāja par notāru.[1]
1937. gada 14. decembrī Donato viesnīcā Rēzeknē Francis Markovskis, esot alkohola reibumā, ar revolveri raidīja trīs šāvienus griestos. Ar ceturto šāvienu viņš sašāva Jezupu Rubuli krūtīs. Rubulis smagā stāvoklī tika nogādāts Rēzeknes Sarkanā krusta slimnīcā.[3]
Iespējams, 1941. gada jūnija deportācijās izsūtīts uz Sibīriju. Par turpmāko likteni ziņu nav.[1][2]
Apbalvots ar Aizsargu Nopelnu krustu.[2]