Kailamfībijas

Kad Ernsts Hekels 19. gadsimtā izveidoja kailamfībiju apakšklasi, tajā netika ietverti bezkājainie abinieki (Gymnophiona), lai gan Hekels uzskatīja, ka tie ir tuvu radniecīgi astainajiem un bezastainajiem abiniekiem.^[4] 20. gadsimta sākumā, balstoties uz tā laika fosilajiem atradumiem, sistemātika tika mainīta un zinātniekiem vairs nebija šaubu, ka senākie abinieki attīstījās no zivīm — daivspurēm Eustenopteron, kurām bija muskuļotas spuras ar iespējām pārvietoties pa sauszemi.^[1] Mūsdienās paleontologi ir noraidījuši pieņēmumu, ka abinieki varētu būt attīstījušies no dažādām zivju grupām.^[5] Tā kā lielākā daļa zinātnieku ir pieņēmusi viedokli, ka visiem abiniekiem ir vienots priekštecis, tad valda arī uzskats, ka kailamfībijām ir viens priekštecis, lai gan starp dažādām abinieku grupām pastāv zināmas atšķirības. Tādēļ tuvāk radniecīgās kārtas tiek iedalītas vienotā varžu virskārtā (Batrachia), kurā netiek sistematizēti bezkājainie abinieki. Pēdējos gados ir izvirzīta vēl viena jauna hipotēze, ka kailamfībiju grupa vispār nav monofilētiska.

Diskusijas par kailamfībiju izcelsmi

Dažādām zinātnieku grupām ir atšķirīga izpratne par kailamfībiju izcelsmi un attīstību. Kopumā pastāv 3 dažādas versijas. Divās no šīm versijām zinātnieki uzskata, ka kailamfībijas ir monofilētiska grupa. Šie zinātnieki uzskata, ka visas sugas cēlušās no viena priekšteča. Versiju atšķirība ir to dažādās hipotēzes par kailamfībiju priekšteci (temnospondili (Temnospondyli)^[6] vai lepospondili (Lepospondyli)^[7]). Ir arī zinātnieki, kas uzskata, ka ir bijuši divi dažādi priekšteči: bezastainie abinieki un astainie abinieki attīstījušies no izmirušajiem primitīvajiem abiniekiem temnospondiliem, bet bezkājainie abinieki no senajiem četrkājaiņiem lepospondiliem, līdz ar to uzskatot, ka kailamfībiju grupa ir polifilētiska.^[8] Tomēr pēdējo gadu molekulārie pētījumi mūsdienās dzīvojošām abinieku sugām atbalsta monofilētisko hipotēžu pareizību (pirmo un otro versiju).

Kailamfībijām ir vairākas kopīgas īpašības. Dažas no īpašībām attiecas uz mīkstajiem audiem, kuri, protams, nav saglabājušies senajiem abiniekiem. Ja salīdzina skeleta uzbūvi, tad dažas no īpašībām piemīt arī paleozoja abiniekiem.^[9] Kailamfībijām, piemēram, ir pakauša pauguru pāris, divu veidu ādas dziedzeri — gļotu un kā izaugumi, ribas neietver visu vēdera dobumu, spēja izbīdīt acis un daudzas citas kopīgas anatomiskas īpašības.

• Kailamfībiju apakšklase (Lissamphibia)
  • Bezkājaino abinieku kārta (Gymnophiona)
  • Varžu virskārta (Batrachia)
    • Astaino abinieku kārta (Caudata)
    • Bezastaino abinieku kārta (Anura)
    • †kārta Allocaudata

• Major Features of Vertebrate Evolution